Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

LBDS 160 - Iesākums: 1860-1900

Dievam pieder visi laiki. Viņam pieder mūsu priekšgājēji, un Viņam piederam mēs. Baptistu kustības 160 gadi Latvijā ir bagāti ar izcilām personībām, notikumiem, izaicinājumiem, iespējām un pārmaiņām. Viss kopā liecina par Dieva uzticamību un vadību, par Dieva nodomu īstenošanos mūsu draudzēs un to kopdarbā. Novēlu, lai mēs, raugoties vēsturē, necenstos to kopēt vai atdarīt, bet mācītos, gūtu drosmi un ticību tās tālākai veidošanai - Dieva vadībā un Viņa godam.

LBDS bīskaps Kaspars Šterns

IESĀKUMS: 1860–1900

‍UZDRĪKSTĒŠANĀS ATSAUKTIES DIEVA AICINĀJUMAM

Dieva dotais laiks, ko lielā mērā raksturo vārdi “pirmais”, “pirmoreiz”, “sākt”. Baptistu celmlauži Latvijā uzdrīkstējās sekot Dieva aicinājumam uz patiesas sirds ticību, neskatoties uz sava lēmumam sekām un turpmākajām grūtībām. Dieva dotais laiks, kad mūsu draudžu dzīvei un kopdarbam tika ielikts stiprs pamats.

‍Latvijā baptistu draudžu darbs iesākās ar ilgu ga­rīgu meklējumu un vērtību pārvērtēšanas laiku jau 19. gadsimta vidū. Pirmais šāds meklētājs bija Ziru skolotājs A. Hamburgers, vēlāk šādi meklētāji radās arī citur Kurzemes jūrmalā. Meklējumu cēlonis bija neapmierinātība ar pastāvošo formālo baznīcas kristīgumu un slāpes pēc dzīvām, personīgām attiecībām ar Dievu. Garīgajos meklējumos noskaidrojās vajadzība pēc “bībelīgās pagremdes”, kas nozīmēja arī pilnīgu garīgo saišu saraušanu ar pastāvošo (luterisko) baznīcu.

‍Latvijai tuvākā baptistu draudze izveidojās Lietuvā, Mēmelē (tag. Klaipēdā). Tā oficiāli dibināta 1841. gadā, kad Mēmelē ierodas vācu baptistu mācītājs J. G. Onkens. Mēmeles draudze ir pirmā baptistu draudze Baltijas valstīs. 1860. gada 2. septembrī slepus, braucot ar airu laivu pa jūru, riskējot tikt notvertiem, apcietinātiem un sodītiem, 9 latvieši ieradās Mēmeles draudzē, lai tiktu kristīti. Šo notikumu uzskata par baptistu darba sākumu Latvijā.

‍1861. gada 22. septembrī Ziru (Užavas) upē pirmā Mēmeles brauciena dalībnieks, sludinātājs un vēlākais Kurzemes draudžu bīskaps Adams Gertners (1829-1875) izdarīja pirmo kristību darbu Latvijā, pagremdējot 72 cilvēkus.

‍Sākuma laiki bija ļoti grūti: jaunā kustība tika vajāta, tās piekritējus izdzina no mājām, saslēdza važās, lika cietumos, aplika ar naudas sodiem. Tomēr nekas nespēja ticību apslāpēt. Dieva Gara uguns bija pārņēmusi ticīgo sirdis, un viņi dega savam Kungam. Jaunā ticība strauji izplatījās. 1861. gadā tika nodibinātas draudzes Sakā, Užavā, Ventspilī. Dažus gadus vēlāk sapulces sākās Liepājā. 1867. gadā baptistu kustība ienāca Rīgā - tika nodibināta Rīgas Sākuma draudze.

‍Celmlauži drīz vien saprata draudžu kopdarba nepieciešamību. 1869. gada sākumā Sakā sanāca pirmā draudžu darbinieku sanāksme bīskapa A. Gertnera vadībā. 1875. gadā Zīrās notika kongress, kurā tika nodibināta Latvijas baptistu draudžu savienība. Par pirmo kopdarba vadītāju tika ievēlēts Jēkabs Rumbergs (1846-1923). Tolaik Latvijā jau bija 35 draudzes ar apmēram 2500 draudzes locekļiem.

‍1870. gadā sākās kora dziedāšana Rīgas, Ventspils un Liepājas draudzēs, kas vēlāk kļūst par noturīgu baptistu draudžu tradīciju. Par ievērojamu muzikālās darbības centru izveidojās Sakas draudze, kur kora dziedāšana iesākās 1875. gadā. Mācītājs Jānis Tervits raksta, ka “pirms Pirmā pasaules kara Sakas draudzes korī gadu pēc gada bija vairāk kā 100 dziedātāju”. Mēs varam tikai apbrīnot to degsmi, kas bija pirmajiem celmlaužiem dziesmu laukā, jo sākumā nebija garīgu kora dziesmu latviešu valodā, nebija nedz instrumentu, nedz zināšanu un iespēju tādas smelties.

‍1880. gadā latviešu valodā iznāca pirmais dziesmu krājums baptistu draudzēm ar nosaukumu Garīgu dziesmu krājums kristīgām draudzēm jeb Ticības balss. To bija sastādījis Jēkabs Rumbergs, apkopojot 647 dziesmas, kurām melodijas rodamas vācu krājumā Glaubensstimme, kas ir pamatā šim izdevumam. 1890. gadā Jāņa Aleksandra Freija (1863-1950) sakārtojumā iznāca Ticības balss jeb četrbalsīgas meldijas Garīgu dziesmu krājumam. Gadu vēlāk J. A. Freijs izdeva div-, trīs un četrbalsīgu dziesmu krājumu svētdienas skolu vajadzībām – Bērnu kokle ar 102 dziesmām.

‍Liela uzmanība tika pievērsta apmācībai. Jēkaba Rumberga un Mārtiņa Rīsa vadībā 1876. gadā notika pirmais Bībeles kurss Liepājā. Turpat 1878. gadā diriģents Mārtiņš Kēže (1850-1922) vadīja pirmos diriģentu kursus. 1874. gadā pirmie baptisti no Latvijas (J. Hermanis, M. Rīss, J. Rumbergs) ieguva teoloģisku izglītību Bībeles kursos Hamburgā, Vācijā.

‍Iesākās darbs pie literatūras izdošanas. 1881. gadā sāca iznākt pirmais latviešu baptistu laikraksts Evaņģēlists (red. J. Rumbergs). 1885. gadā darbu sāka J. A. Freija grāmatu apgāds Rīgā. 1873. gads iezīmējās ar svētdienskolas darba sākumu baptistu draudzēs Latvijā. Pirmais latviešu svētdienskolu darbinieks ir Jānis Zirnieks. Pirmie māsu (sieviešu) pulciņi tapa 1882. gadā Rīgas Āgenskalna un Jelgavas draudzēs.

‍Apbrīnas vērtas ir pirmo baptistu celtniecības aktivitātes. 1871. gadā tika uzcelts pirmais speciāli būvētais baptistu dievnams Latvijā – Ventspils Otrā draudze. 1878. gadā tika uzcelts Ezeres draudzes dievnams, kurš pašlaik ir vecākais baptistu dievnams Latvijā. 1895. gadā tika uzcelti Liepājas Pāvila draudzes un Ventspils draudzes dievnami.

‍Mācītājs Pēteris Egle, vērtējot šo laiku, saka: “Mūsu pagātne ir slavena. Tā ir cīņu pilna. Vecie vadoņi bija cīņas ļaudis. Kas tāds negribēja būt – aizgāja no cīņas lauka. Bija jācīnās par lieliem, svētiem principiem. Bija jāiestrādā jauni lauki, jāieplēš jauna zeme. Sviedri lija, bet arī asni rādījās. Ar cienību nolūkojamies uz strādniekiem pagātnē. Tie bija varoņi. Tie darīja labāko. Tie bija pravieši, kas saskatījuši kaut ko vairāk nekā pārējie ļaudis. Mūsu pagātnē sastopam daudz bērnišķību, daudz naivu uzskatu, sīku ķildu, bet visu negatīvo sedz, izlīdzina un pārlej ar savu spožumu lielais ideālisms, sajūsma, ticība darbam, kas apgaroja vecos celmlaužus. Tie bija dārgumus atraduši, un visa viņu dzīve, vēlākie gadi kalpoja vienīgi šo dārgumu pasniegšanai tālāk, nelūkojoties uz grūtībām.”

‍Jaunā ceļa celmlauži salīdzinoši īsā laikā, turklāt sarežģītos apstākļos paveica milzīgu darbu. Tas bija laiks, kad nebija interneta, datoru, gudras teoloģiskas literatūras, semināru par plānošanu un vadību, nebija zināšanu, pieredzes un daudz kā cita, bez kā šodien, šķiet, nebūtu iespējams darboties. Šie ticīgie bija Dieva Gara aizdedzināti cilvēki, un Dieva vadība un svētība bija pār viņiem. Ilgas pēc patiesas, praktiskas kristīgas dzīves, Svētā Gara aizdedzināta sirds dedzība un uzticība mūsu Kungam – to varam mācīties no mūsu celmlaužiem.

‍* Vairāk skat. Rīss, J., Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība. Rīga, 1913 (2016); Tervits, J., Latvijas baptistu vēsture. Rīga, 1999.

‍Avots: www.lbds.lv


 
Lapa atjaunota 19. Sep., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »