Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Sekmīgi turpinās kultūras mantojuma satura digitalizācijas projekts

Projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” otrajā īstenošanas gadā turpinās kultūras materiālu digitalizācija un norit darbs pie informācijas sistēmu attīstības vēl sekmīgākai digitālā kultūras mantojuma satura pārvaldībai un izplatīšanai. Projektu īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Kultūras informācijas sistēmu centrs un Latvijas Nacionālais arhīvs. 

“Aizvadītā gada laikā (no 2018. gada septembra līdz 2019. gada septembrim) digitalizētas un padarītas pieejamas vairāk nekā 2000 grāmatas, vairāk nekā 300 000 laikrakstu numuri (lielākās grupas – rajonu laikraksti, Latvijā izdotā citvalodu prese, Latvijas vēsturiskie lielie centrālie laikraksti (“Brīvā zeme”, “Jaunākās ziņas”, u.tml.)), latviešu komponistu nošu rokraksti, valsts kultūras pieminekļu lietas un citi dokumenti. Tādējādi Latvijas Nacionālā bibliotēka ir pabeigusi projektā plānoto teksta dokumentu digitalizāciju 3 075 000 lapaspušu apjomā. Digitalizētie materiāli šobrīd ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā  (LNDB) digitalabiblioteka.lv un vietnēs www.periodika.lv un gramatas.lndb.lv. Paralēli digitalizēti 150 000 attēlu, fotogrāfiju un karšu, tai skaitā daļa no laikraksta “Diena” fotonegatīvu arhīva un visas LNB krājumā esošās Latvijas kartes, kas izdotas līdz 1990.gadam,” akcentē Jana Ķikāne, LNB Digitālā mantojuma centra vadītāja.

“Projekta gaitā ir digitalizēti kultūrvēsturiski vērtīgi teksta materiāli un attēli par vairs neesošiem objektiem, zudušiem pieminekļiem, kas atradušies Rīgas vēsturiskajā centrā. Īpaši atzīmējami ir materiāli par Vecrīgas zudušo vēsturisko apbūvi. Vienlaikus ir pabeigta kultūras pieminekļu trīsdimensiju (3D) digitalizācija. 3D lāzerskenēšana veiktā 10 objektiem, tai skaitā digitalizēta Brīvības pieminekļa skulptūra “Brīvības tēls”,” stāsta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centra vadītāja Simona Čevere. 

2019. gada sākumā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) uzsāka darbu pie muzeju priekšmetu digitalizācijas, pusgada laikā sasniedzot būtisku digitalizētā mantojuma apjomu – 46 muzejos digitalizēti 27 800 priekšmetu, kas veido gandrīz pusi no projektā plānoto 68 000 digitalizējamo muzeju priekšmetu kopskaita. Visi digitalizētie muzeju priekšmeti tiks ievietoti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga publiskajā portālā www.nmkk.lv brīvai pieejai ikvienam interesentam. Tikko uzsākta arī Latvijas teritorijā esošo senāko dokumentu – Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabāto 13.–18. gs. pergamentu – digitalizācija. Kopumā divu gadu laikā tiks digitalizēti 2000 LNA glabāti pergamenti, un to attēli interesentiem būs brīvi pieejami apskatei Vienotajā valsts arhīvu informācijas sistēmā.

Projekta ietvaros turpinās skaņu un video ierakstu digitalizācija. LNDB nu pieejami “Radio Brīvā Eiropa” audio ieraksti, Latvijas Republikas 5. un 6. Saeimas video ieraksti un Gunta Ulmaņa prezidentūras laika Valsts prezidenta kancelejas video ieraksti. KISC turpina darbu arī pie Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio arhīvos uzkrātā kultūras mantojuma, kā arī operas un baleta izrāžu digitalizācijas. Šobrīd digitalizētas astoņas Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrādes un 50 LTV raidījumu cikli, tai skaitā “100 gramu kultūras” (2010.–2013. g.), “Lielā mūzikas balva”(2005.–2012. g.), “Ielas garumā” (2012.–2014. g.), “Jūriņ prasa smalku tīklu” (1975. g.), “Rīgas sudrabainās taures” (1976. g.) un daudzi citi. Tagad digitālā formā pārveidoti arī 809 Latvijas Radio audio materiāli – mūzikas un raidījumu ieraksti un pasākumu translācijas, sākot no 20. gs. 50. gadiem, piemēram, dziesmas ar latviešu dzejnieku vārdiem, Dziesmu svētki, Siguldas opermūzikas svētki, daudzveidīgi klasiskās mūzikas koncerti, ievērojamu latviešu kultūras darbinieku radioportreti, sabiedriski politiski raidījumi (“Gadsimtu griežos” (1990.–1995.g.), “Krustpunktā” (2004. g.)  un “Rīta rosme” (2003.–2004. g.)). Digitalizētie ieraksti tiks ievietoti portālā www.diva.lv, kur tie būs pieejami plašam sabiedrības lokam. 

LNA veiksmīgi vada kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas procesu. Pilnā restaurācija pabeigta sešām dokumentālajām filmām – “Baltie zvani”, “Vecāks par 10 minūtēm”, “Sākums”, “Krasts”, “Mana Rīga”, “Sarunas ar karalieni” un deviņām spēlfilmām – “Motociklu vasara”, “Puika”, “Dāvanas pa telefonu”, “Šahs briljantu karalienei”, “Liekam būt”, “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”,“Nāves ēnā”, “Agrā rūsa”, “Akmeņainais ceļš” – kopā 920 minūšu garumā. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante stāsta: “Par digitalizētajām un restaurētajām filmām ir ļoti liela interese. Š. g. 24. maijā LTV uzsāka projektā digitalizēto un restaurēto filmu izrādīšanu ar spēlfilmas “Motociklu vasara “ restaurētās versijas televīzijas pirmizrādi, savukārt par godu kinorežisora Aloiza Brenča 90. jubilejai notika detektīvfilmas “Šahs briljantu karalienei” (1973) un “Dāvana pa telefonu” (1977) restaurēto versiju pirmizrādes kinoteātrī “Splendid Palace””. Digitalizētās un restaurētās filmas un kinohronikas pieejamas portāla filmas.lv sadaļā “Arhīva krājums” un LNA portālā redzidzirdilatviju.lv.

Savukārt digitālā kolekcija “Dziesmu svētku krātuve” dziesmusvetkukratuve.lv ir papildināta ar jauniem materiāliem. Kolekcijā ietilpst vairāk nekā 3 500 digitalizētas kultūras vērtības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli. Dziesmusvētku kolekcijas datu kopa publicēta Latvijas Atvērto datu portālā. 

Projektā ir iekļauti arī digitāli dzimuši materiāli un veikta 400 digitālās mākslas objektu sagatavošana ilglaicīgai saglabāšanai. Daļa no tiem ir pieejami LNDB. Tīmekļa vietņu regulārai arhivēšanai un rasmoto tīmekļa vietņu atrādīšanai ir attīstīta Latvijas tīmekļa rasmošanas sistēma. Turpretī vienota digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas nodrošināšanai digitāli radītajiem materiāliem īstenota pārvaldības sistēmas pilnveide, palielinot satura saņemšanas iespējas no citām sistēmām, saņemtā satura bagātināšanas iespējas, satura izplatīšanas funkcionalitāti citām sistēmām un digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšanas spēju.

Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone skaidro, ka “kultūras centros reģionos ar KISC atbalstu 2019. gadā notikušas LNOB uzvedumu – baleta “Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas” un operas “Spēlēju, dancoju” – pirmizrāžu tiešraides, kā arī novembrī tiek plānota baleta “Trīs draugi” pirmizrādes tiešraide. Tā ir ekskluzīva iespēja iedzīvotājiem ārpus Rīgas baudīt pirmizrādes klātesamības sajūtu, vērojot iestudējumu augstā tehnoloģiskā kvalitātē uz lielā ekrāna.”

Š. g. 22. maijā LNB notika pirmā Digitālā kultūras mantojuma diena, kur visas dienas laikā interesenti varēja iepazīties ar digitalizētā un digitāli radītā kultūras mantojuma – laikrakstu, žurnālu, grāmatu, attēlu, karšu, nošu izdevumu, kino, audio un video ierakstu, arhīva dokumentu, kā arī kultūras pieminekļu arhīva lietu – krājumiem un kolekcijām, tai skaitā projektā  digitalizēto materiālu daļu.

‍Avots: www.mantojums.lv



 
Lapa atjaunota 16. Dec., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »