Kapliču 1946. gadā cēla diakona Jāņa Jaškoviča vadībā. Tā ir sešstūrainas formas dēļu celtne koka stabos. Kapličai toreiz bija dēļu griesti un dēļu grīda, vienas durvis, divi logi un vienkāršs dēļu altāris dievkalpojumu svinēšanai. Tā veltīta svētā Antona godam. No ārpuses tā bija nosegta ar melnu papi. Jumts bija no skaidām.

Pēc atjaunošanas kapličā ir betona grīda, jauns koka altāris. Tā kā kapličā nav elektrības, ir iebūvēti astoņi logi, lai tā būtu gaišāka. No ārpuses ēka ir apšūta ar dēļiem un ir uzlikts skārda jumts.

J. Jaškovičs ir dzimis 1911. gadā Rīgā, Sāpju Dievmātes draudzē. Ģimenē bija divi dēli: Jānis un Alberts. Tēvs Lauris nomira Cīruļos. Māte Jāni nodeva klosterī Viļānos. Būdams Viļānu klosterī, viņš mācījas Aglonas ģimnāzijā. Viļānos viņš 11 gadus strādāja tipogrāfijā, vēlāk- Rēzeknes izdevniecībā “Dorbs un Zineiba”.

Pēc obligātā karadienesta Jānis 1939. gadā iestājās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Būdams diakons, viņš no 1945. līdz 1946. gadam dzīvoja Lamiņos pie prāvesta B. Valpitra. Pirms Priesterības sakramenta saņemšanas viņš 1946. gadā Cīruļos uzcēla dievnamu viena gada laikā. Līdzekļus koka baznīcas celšanai deva gan katoļi, gan luterāņi.

1947. gada 8. jūnijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē metropolīts A.Springovičs ievētīja Jāni par priesteri. Savu primīciju viņš svinēja paša celtajā dievnamā Cīruļos, 1947. gada 24. jūnijā- savā vārda dienā. Svinībās piedalījās priesteri P. Upenieks, A. Šķeļs un pieci semināristi. Sprediķoja P. Upenieks.

Priesterim J. Jaškovičam iznāca strādāt draudzēs ļoti īsu laiku, jo 1949. gada 19. aprīlī- Lieldienās- viņš tika arestēts un līdz 1955. gada 23. maijam atradās ieslodzījumā. Pēc atgriešanās bija dekāna vietas izpildītājs Talsos, tad vikārs Viļānos, 5 mēnešus prāvests Aucē. Skaistkalnē kalpoja no no 1957. līdz1964. gada, aprūpēdams arī Jaunsaules draudzi. No 1964.- 1980. gadam viņš ir Smiltenes un Raunas katoļu draudzes prāvests. Dzīvodams Raunā, priesteris izdaiļoja dievnamu ar ģipša kolonām un eņģeļu figūrām. Šeit viņš nosvinēja priesterības 25 gadu jubileju.

No 1980. gada J. Jaškovičs bija Rikavas un Nagļu draudzes prāvests. Neilgu laiku viņš bija arī Kaukāza vāciešu draudzes prāvests Prohladnajā. Viņa vadībā vācu draudzes dievnams ieguva pievilcīgu izskatu. Šo draudzi viņš apkalpoja vairākas reizes gadā, braukādams no Nagļiem. Tas no gados pavecā priestera prasīja lielu piepūli, un viņš bija sabojājis savu sirdi. Jānim Jaškovičam ielika sirds pastiprinātāju.

Prāvests Jaškovičs bija labs mākslas pazinējs, Baznīcas mūzikas mīļotājs, cilvēks ar labi izkoptu gaumi un plašu redzesloku.

Prāvesta J. Jaškoviča mūžs noslēdzās 1991. gada 23. aprīlī Viļānos, kur viņš bija ieradies pie ārsta. Apbedīšana notika 29. aprīlī Viļānu baznīcas dārzā. Apbedīšanas dievkalpojumu vadīja bīskaps Jānis Cakuls. Dievnamā sprediķoja priesteris V. Pentjušs, pie kapa – Varakļānu dekāns A. Boldāns.

Avots: www.katolis.lv