Sv. Jēkaba katedrālē veidos Latvijā pirmo osāriju

Lai paustu pienācīgu godu plašo katedrāles grīdas remontdarbu laikā atrastajiem kauliem un galvaskausiem, Svētā Jēkaba katedrālē veidos Latvijā pirmo osāriju jeb kaulu kambari. Plānots, ka tas būs apskatāms arī publiski, ieeju sedzot ar stikla sienu. Pagaidām katedrāles atjaunošanas darbi turpinās. Līdz ar lepras slimnieku lodziņu, baznīcas sienā atrasto ziedojumu kasti un aizmūrēto vitrāžu iespējami vēl jauni pārsteigumi, jo gandrīz 800 gadu senais dievnams glabā daudzus noslēpumus.  

‍Sv. Jēkaba katedrāles remontdarbus cer pabeigt līdz dievnama 800. jubilejai, kas būs pēc diviem gadiem. Tā kā dievnamā savulaik arī apglabāti cilvēki, pēc grīdas pārbūves mirušo kauli nonākuši puspagrabā tieši blakus altārim.

‍"Kaulu kambaris, kur saliekam kaulus, dziļi simboliski, ir blakus altārim," atzina Sv. Jēkaba katedrāles priesteris Aivars Līcis.

‍Atrastie kauli un pat auduma gabaliņi un diegi ir vērtīgs izziņas materiāls arheologiem.

‍No atrastajiem kauliem secināms, ka šie cilvēki saņēmuši labāku pārtiku, dažiem galvaskausiem arī piecdesmit gados ir visi zobi. Protams, te redzama noslāņošanās, jo baznīcās tika glabāti tie, kuriem bija nauda, – apbedījums dievnamā maksāja naudu.

‍Pēc izpētes un atjaunošanas dievnams piedzīvos vērienīgas izmaiņas. Piemēram, tagad siltuma avots būs grīda. Tās ir lielas pārmaiņas 1225. gadā celtajā dievnamā.

‍"Mēs likvidējam mitruma ietekmi, kas bojāja sienas. Tāpat daudzi atceras, ka pie sienām bija čuguna radiatori. Tagad mēs taisām silto grīdu un atsedzam pamatus, kas ļaus elpot," skaidroja arhitekts, arhitektoniskās izpētes grupas vadītājs Guntars Jansons.

‍Tāpat būs atkal atklāta piecdesmitajos gados aizmūrētā vitrāža.

‍Veicot baznīcas atjaunošanu, atrastas vairākas interesantas vēstures liecības. Piemēram, lodziņš sienā, caur kuru dievkalpojumu varēja klausīties lepras slimnieki. Tāpat atklājusies ziedojumu kaste.

‍Taču nav šaubu, ka lielākais magnēts būs tieši kaulu kambaris. Tādi apskatāmi daudzviet pasaulē, bet Latvijā šis būs pirmais.

‍"Kaulu jau bija daudz ārpusē. Kad sapratām, ka ir daudz un mums ir vieta, kur vēsturiski bija kripta, nāca lēmums – izveidot osāriju," sacīja būvuzraugs Aleksandrs Manakovs.

‍Savukārt vairākas atrastās kapu plāksnes saņems īpašu statusu – četras tiek virzītas uz kultūras mantojuma statusa iegūšanu monumentālajā tēlniecībā.

‍Atjaunošanas darbi notiek par ziedotāju līdzekļiem. Jau atjaunota fasāde un altāra telpa, bet ļoti daudz darba vēl priekšā‍‍.

A‍vots: www.lsm.lv