|
Cēsīs atklās jaunu vides objektu - lielāko Dieva Vārda sienas gleznojumu Latvijā Sestdien, 11. jūnijā, plkst. 14.00, uz Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzes nama sienas tiks atklāts Reformācijai Latvijā - 500 un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas simtgadei veltīts vides objekts - gleznojums ar Dieva Vārdu. Jaunais
Rīgas ielas 12 nama gleznojums ir līdz šim lielākais reliģiska teksta
dizaina vides objekts Latvijā, tā atklāšanas pasākumā piedalīsies Cēsu
novada pašvaldības un LELB vadītāji, pievienoties aicināts ikviens
pilsētnieks un pilsētas viesis. Uz 1890. gadā būvētās ēkas
rietumu brandmūra sienas 64 kvadrātmetrus lielais gleznojums realizēts
projekta “Reliģisks teksts kā laikmetīgs vides objekts” ietvaros..
Dizaina autore ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un
mākslas fakultātes Mākslas programmas 3. kursa studente Elīza Siliņa,
kuras darbs atspoguļo citātu no Pāvila 2.vēstules tesalonīkiešiem 3:16
“Pats miera Dievs, lai dod jums mieru visur un visā”. Didzis
Kreicbergs, Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzes mācītājs: “Kristus Baznīcas
stingrais pamats vienmēr bijis Dieva Vārds. Reformācijas kustība aizsāka
procesu, lai ikviens to varētu iepazīt savā dzimtajā valodā. Citkārt
šis vārds klusi nonāk cilvēka prātā un sirdī, bet citreiz tam jākļūst
iedrošinoši redzamam. Šie Sv. Pāvila vēlējuma vārdi, ko atklāj
šis attēlojums, par Dievu, kurš mīl mieru savu ļaužu vidū, ir
pravietiski izvēlēti un aktuāli īpaši šodien. Šiem vārdiem būtu
jāatgriež cerība par kara apslāpēšanu pasaulē, Ukrainā, mūsu mājās un
sirdīs. Gleznojumam izvēlēta redzamākā vieta no visām, ko draudze
varēja piedāvāt – tieši ceļā no darbīgās un dzīvās Rīgas ielas cauri
arkai uz Sv. Jāņa baznīcas svētāko vietu - altāri. Līdz dievnama
centrālajām durvīm ir labs laiks ejams, lai cilvēks lasīto un attēloto
izsvērtu sevī un aptvertu, kā tas viņā atbalsojas.” Elīza Siliņa, vides mākslas objekta autore:“Pie
projekta idejas realizācijas sāku strādāt jau vairāk nekā pirms gada,
pateicoties LU PPMF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītājas Austras
Avotiņas uzaicinājumam un atbalstam. Šajā darbā, teksta un zīmējuma
mijiedarbībai, izvēlējos attēlot balodi ar olīvzariem, kas ir kā miera
simbols daudzās kultūrās,, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uztvertu šī
vēstījuma galveno ideju. Un šobrīd šie vārdi no Pāvila vēstules uzrunā
vēl dziļāk un spēcīgāk. ”Uz senās mūra celtnes sienas to
uzgleznojusi daiļkrāsotāju komanda Ievas Martas vadībā, bet sienas
pamatni sagatavojuši būvnieki Emīla Dāvida vadībā. Objekta tapšana ir
saskaņota ar Nacionālā kultūras un mantojuma pārvaldi un Cēsu novada
būvvaldi.2017. gadā Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca
(LELB) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un
mākslas fakultātes (LU PPMF) Mākslas un tehnoloģiju nodaļu uzsāka
projektu “Reliģisks teksts kā laikmetīgs vides objekts”, kura ietvaros
izsludināja konkursu studentiem - radīt projektu konceptuālam mākslas
darbam pilsētvidē, ainavā vai interjerā – sakrālajā arhitektūrā un
sabiedriskajās celtnēs, izglītības iestādēs vai privātmājās. Dizaina
skices ir izstrādātas vairāk nekā 30 objektiem. Šobrīd realizēti vairāki
projekti: Talsos, Alūksnē, Rīgā, taču šobrīd lielākais no tiem būs
tieši Cēsīs. Romāns Ganiņš, LELB Virsvaldes sekretārs:
“Gatavojoties Reformācijas 500 gadu svinībām, aicinājām nākt klajā ar
idejām, kādus pasākumus varētu realizēt. Viens no priekšlikumiem bija
asociētās profesores Austras Avotiņas ideja. Tā ļoti labi saderēja ar
manu jau ļoti senu misijas ideju, ka nepieciešams Dieva Vārdu izvietot
vietās, kurās pulcējas cilvēki. Tā ir brīnišķīga iespēja Dieva Vārdu
pasludināt daudziem, kas citādi netiek aizsniegti! Cilvēkam ir iespēja
to izlasīt, vienkārši garām ejot vai braucot, un kā mēs zinām, – Dieva
Vārds, kas cilvēkā sēts, savā laikā nes augļus.” Austra Avotiņa,
mākslas zinātniece LU PPMF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja:
“Svinot Reformācijas 500 gadu jubileju, būtiski atcerēties, ka Mārtiņš
Luters ir teicis – ja vien viņš mācētu zīmēt, tad visas brīvās sienas
apgleznotu ar Bībeles sižetiem, lai visi cilvēki tos redz un lai viņus
sasniegtu evaņģēlija vēsts. Savukārt mūsdienās, kad visu pārņēmusi bilžu
kultūra un mūsu skatiens ir diezgan paviršs, tieši askētisks uzraksts
varētu izrādīties pamanāmāks par krāsainu attēlu. Lielais reformators
Mārtiņš Luters augstu vērtēja vizuāla attēla iedarbības spēku un no
sirds vēlējās, lai tie, kam teksti nav pieejami – gan to trūkuma dēļ,
gan latīņu valodas nezināšanas dēļ – varētu Svēto Rakstu mācību iepazīt
caur attēliem. Tagad, mūsdienu attēlu pasaulē, īpaši uzrunājoši varētu
būt tieši lakoniski, īpaši teksti”. 2022.
gadā Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca atzīmē Reformācijai Latvijā
500 un LELB 100 gadu jubilejas. Reformācija Eiropā sākās 1517. gadā,
Latvijā (toreiz Livonijā) tā ienāca 1522. gadā, nesot līdzi ne tikai
baznīcas reformas, bet arī strauju izglītības, rakstniecības un kultūras
uzplaukumu. Jubilejas gadā tiek realizēti divi vērienīgi projekti –
“Reliģisks teksts kā laikmetīgs vides objekts” un “Glika ozoli”, kā arī
citi pasākumi Rīgā un visā Latvijā. Visu pasākumu apmeklēšana ir
bezmaksas un pieejama ikvienam. 12. jūnijā – Reformācijai Latvijā 500 Plkst. 12.00 svētku dievkalpojums Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Tiešraidē LTV1. Plkst. 15.00 konference “Reformācijas krāsas” Rīgas Sv. Pētera baznīcā.Reformācijai Latvijā 2022. gada 12. jūnijā aprit 500. gadadiena. Šie 1522. gada notikumi ir ciešisaistīti
ar Rīgas Sv. Pētera baznīcu. Konference paredzēta plašai auditorijai,
kas vēlētos uzzināt vairāk par Latvijai nozīmīgo vēstures pavērsienu
Eiropas Reformācijas kontekstā. 16. jūlijā – LELB dzimšanas diena/Baznīcas diena Plkst. 10:00 rīta svētbrīdis un procesija no Sv. Pētera baznīcas uz Rīgas Doma katedrāli. No plkst. 13:00 pasākumi ģimenēm, sadraudzība, kristīgo slavētāju koncerti pie Rīgas Doma katedrāles. Plkst. 17:00 svētku dievkalpojums Rīgas Doma katedrālē. Plkst.
21:00 Latvijas mūziķu garīgo dziesmu koncerts (A. Auzāns, I. Akurātere,
A. Hermanis, J. Lemežis, N. Rutulis, E.Zagorska, I. Pētersons,
G. Kronbergs un citi).Visu dienu darbosies Cafe “Doma dārzs”. Detalizēta pasākumu programma atrodama LELB mājaslapā: www.lelb.lv Avots: www.lelb.lv
|