Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Jēkaba katedrālē Dieva žēlsirdību svin ar lūgšanu un mūziku

Jau vairāk nekā 20 gadus nākamajā svētdienā pēc Lieldienām katoļu dievnami aicina ticīgos svinēt Dieva žēlsirdības svētdienu, kura iedibināta, Baznīcai atsaucoties poļu klostermāsai svētajai Faustīnei vīzijā dotajam Jēzus aicinājumam. Kungs Jēzus 1936. gadā viņai atklāj, ka šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūst žēlastības, un aicina dvēseles tuvoties Viņam, kaut to grēki būtu kā purpurs (sal. m. Faustīnes Dienasgrāmata 699).

Arī Rīgas Svetā Jēkaba katedrāles draudze 16. aprīlī svinēja Dieva žēlsirdības svētkus, kuri iesākās ar Svēto Misi, kuru svinēja draudzes administrators priesteris Pauls Kļaviņš. Savā uzrunā, pievēršoties dienas lasījumiem, viņš izcēla augšāmceltā Jēzus ienākšanu caur slēgtām durvīm – Kungs ir pārveidojies, atklājas savā godības pilnajā cilvēcībā, spēj uzrunāt katru no mums un ienākt caur mūsu dzīves aizslēgtajām durvīm. Kungs atkal un atkal nāk mūsu vidū ar sakramentu starpniecību un ir klātesošs kopībā, maizes laušanā, apustuļu mācībā un lūgšanā. Priesteris norādīja, ka Jēzus, pateicoties maizes laušanai Euharistijā, kas ir Baznīcas dzīves pamats un piepildījums, mūsdienās ir pieejams vai katru brīdi. Kunga žēlsirdības klātbūtne caur sakramentiem Baznīcā kļuvusi arvien lielāka un dziļāka, jo senbaznīcas laikā Euharistija tika svinēta tikai nedēļas pirmajā dienā. Priesteris uzsvēra arī individuālas lūgšanas nozīmi attiecībās ar Dievu, kā arī ticīgo kopības un savstarpējo attiecību skaistumu.

Pievēršoties dienas Evaņģēlijā aprakstītajām apustuļa Toma šaubām, P. Kļaviņš norādīja, ka apustulis grib pārbaudīt Augšāmcelto, pieskarties Viņam, redzēt savām acīm, līdzīgi kā arī šodien gribam zinātniskus pierādījumus pārdabiskajam. Dažkārt mēs vērtējam šaubas kā kaut ko negatīvu, bet priesteris atgādināja, ka apustulis nekaunas no savām šaubām, un atsaucās uz pāvesta Franciska teikto, ka, ja mums ir šaubas, tad ir arī izaugsmes iespēja. Apustulis ir labs paraugs tajā, ka atzīst šīs šaubas un ļauj Kungam sevi uzrunāt un šīs šaubas padzīt, bet priestera teiktais ļauj secināt, ka šaubu trūkums dažkārt var kļūt par slēgtajām durvīm, aiz kurām paliekam pašpārliecināti un nespējīgi jaunai pieredzei. Savas uzrunas noslēgumā P. Kļaviņš aicināja klausītājus būt svētīgiem, atveroties Augšāmceltā Jēzus nākšanai un Viņa pārveidojošai darbībai.

Par dievkalpojuma muzikālo ietērpu rūpējās katedrāles ērģelniece Ilona Birģele un draudzes koris, kā arī čelliste Inita Malnača un vijolniece Lijana Žiedelīte no Lietuvas.

Pēc Svētās Mises draudzes brāļi un māsas baznīcas priekšnamā tika aicināti uz kopīgu mielastu, un mākslinieces, kurām pievienojās dziedātāja Inese Jasmane-Rūrāne, sniedza nelielu koncertu visai neparastos apstākļos – dievnamā, kurā norisinās remontdarbi, un mūziķi atradās draudzes brāļiem un māsām ļoti tuvu – viņu vidū. Taču Dieva žēlsirdība bija dzīva un darbīga, pārvēršot nelielo koncertu par kopības svētkiem ar slavēšanu, jo pasākuma noslēgumā draudzes ērģelniece aicināja klātesošos pievienoties daudziem jau labi pazīstamām pateicības un slavas dziesmām Kungam.

Katedrāles draudze sirsnīgi pateicas ērģelniecei I. Birģelei, draudzes korim, čellistei I. Malnačai, vijolniecei L. Žiedelītei, dziedātājai I. Jasmanei – Rūrānei, kā arī visiem brīvprātīgajiem, kuri rūpējās par mielastu un svētku norisi.

Stella Jurgena

‍Avots: www.katolis.lv
 

 
Lapa atjaunota 16. Feb., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »