Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Tiek rīkots konferenču cikls par mūsdienu sakrālo arhitektūru

Mūsdienu sakrālās arhitektūras izaicinājumi kontinuitātes zīmē. Ekumeniska konfrontācija starp Rietumiem un Austrumiem,” šāds nosaukums dots starptautisko konferenču virknei, kuras rīko apvienība “Pantaleone” Itālijas pilsētā Otranto. Vieta nav izvēlēta nejauši, jo Otranto, kas atrodas jūras malā, vienā no Itālijas dienvidu attālākajiem punktiem, ir senas dialoga saknes.

Uz Otranto tiek aicināti pētnieki no katoļu un pareizticīgo vides. Tātad, atslēgas vārds konferencēs būs “kontinuitāte”. Jau pāvests Benedikts XVI ir vēlējies, lai liturģiskajā vidē tiktu īstenota kontinuitātes hermeneitika. Kā Vatikāna Radio pastāstīja Otranto arhidiecēzes Sakrālās mākslas komisijas pārstāve, arhitekte Ada Toni,  konferenču dalībnieki “no mākslas vēstures vēlas smelties tos pamatus un simbolus, kas ir aizmirsti pārmērīgas eksperimentēšanas rezultātā, kāda pēdējos gadu desmitos ir vērojama Rietumos.

‍Bez satura patiešām ir grūti radīt mākslu, kas vienlaikus spētu atspoguļot pašreizējo laiku un kalpotu arī kā vēsts nesēja,” saka arhitekte. Viņa uzsver, ka ir nepieciešams rast līdzsvaru starp pagātni un mūsdienām. Ada Toni stāsta, ka debatēs, kas ir notikušas starp Rietumu speciālistiem, dažreiz ir vērojami pilnīgi pretēji uzskati, taču Baznīcā nedrīkst pastāvēt šķelšanās. “Tradicionālisti un modernisti ir aicināti uz veselīgu konfrontāciju. Abām frakcijām kopīga ir pagātnes skaistuma atzīšana. Kristīgās mākslas vēsture vieno visus, tā ir tikšanās, nevis šķelšanās vieta. Tās priekšā visi esam vienādi. Šodien mums ir nepieciešams iedvesmoties no skaistā,” norāda sakrālās mākslas un arhitektūras eksperte.

Šai pētniecības un konfrontācijas gājumā nozīmīgs ir ekumeniskais aspekts. Debatēs par mūsdienu sakrālās mākslas identitāti un paaicinājumu tiek iesaistīta pareizticīgo pasaule. Rietumos, cenšoties atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem, nereti ir notikušas pārmērības. Tiecoties pēc jaunā, ir aizmirsts par saturu. Austrumos, savukārt, ir noticis pretējais. Tradīcija ir interpretēta, kopējot piemērus, kas ne vienmēr spēj izteikt mūslaiku cilvēku ilgas. Un tomēr, Austrumos tai pašā laikā ir tapuši arī nozīmīgi mūsdienu mākslas paraugi. Tiesa, tie visbiežāk netiek uzskatīti par kulta vietu mākslas un arhitektūras cienīgiem.

Vatikāna II koncila tēvi Konstitūcijā par liturģiju “Sacrosanctum Concilium” ir norādījuši uz ceļu, ko iet. Aizliegt mūsdienu izteiksmi, neiedziļinoties tajā, ko tā vēlas izcelt, nav pareizā izvēle. Saskaņā ar arhitektes Toni teikto, mūsdienu mākslas izteiksmē var saskatīt daudz ko, kas varētu ļoti noderēt  Baznīcai. Tai pašā laikā viņa aicina atzīt, ka mūsdienu māksla bieži ir attālinājusies no principiem, vērtībām un kritērijiem, bez kuriem patiesa kristīgā māksla nav iespējama.

Pagātnē pastāvēja lielāka apziņa par reliģisko saturu, bija spēcīga garīguma izjūta un nebija nemitīgu jauninājumu mānijas. Mākslinieki necentās par varītēm izcelties un atšķirties cits no cita. Par savu mērķi viņi izvirzīja kolektīvās gudrības izteiksmi un ticību, kurā var dalīties, un saskaņā ar kuru dzīvot. Šodien vairs tā nav, jo ir vērojams pārmērīgs subjektīvisms. Tomēr, netrūkst arhitektu, kuri spēj atteikties no personīgajām ambīcijām un kalpot kaut kam augstākam, proti, atspoguļot jauno tradīcijas gaismā.

Kā konkrētus piemērus Ada Toni min Bergamo slimnīcas baznīcu (attēlā), kuras formās tradīcija ir izstrādāta mūsdienu mākslas valodā. Kā vēl vienu kontinuitātes piemēru Ada Toni nosauc arhitekta Džona Povsona (John Pawson) darbus. Viņš iedvesmojas no senajiem mūku celtniecības paraugiem, kurus spēj izteikt mūsdienīgā arhitektūras valodā. “Tieši tas ir ceļš, kuru vēlamies iet ar mūsu studiju sesiju starpniecību,” apliecina itāļu arhitekte. Viņa rezumē, ka mākslai ir jābūt sava laika izteiksmei. “Imitēt pagātni ir ne tikai kļūda, bet arī nodevība,” ir pārliecināta viena no konferenču cikla organizētājām.

A‍vots: www.katedrale.lv




 
Lapa atjaunota 2. Apr., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »