Arhibīskaps ievieto kapsulā vēstījumu par Latviju un Eiropu

Turpinot 1982. gada 25. jūlijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles zelta gailī ievietotās kapsulas vēstījuma tradīciju, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs š.g. 27. maijā, ievietoja kapsulā savu vēstījumu, kurā bija iekļauts viņa komentārs par šajos gandrīz četrdesmit gados notikušo, daži statistikas dati par Baznīcas situāciju Latvijā, kā arī lūgšana par Latviju un Eiropu.

Vēstījuma pilns teksts:

Ir 2020. gada 27. maijs. 2017. gadā kopīgiem spēkiem sākām atjaunot Rīgas Svētā Jēkaba katedrāli. Esam pateicīgi Latvijas valdībai un Saeimai, kā arī Rīgas Domei un privātajiem ziedotājiem par nenovērtējamo ieguldījumu renovācijas darbos. Ar Dieva palīdzību ceram divu gadu laikā pilnībā pabeigt šī izcilā kultūrvēsturiskā pieminekļa atjaunošanas darbus.

Šodien katedrāles gaiļa lodē tiek ielikts šis Vēstījums nākamajām paaudzēm, kas turpina iepriekšējā – 1982. gada 25. jūlija – Vēstījuma tradīciju.

Aizvadītajā laika posmā Latvija 1991. gadā ir atguvusi savu neatkarību un 2004. gadā kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

1991. gada 8. maijā pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas Metropoliju kā Baznīcas provinci un iecēla par Rīgas arhibīskapu metropolītu Jāni Pujatu. 1993. gadā apmeklējot Baltijas valstis, pāvests 8. septembrī šai katedrālē atjaunoja mūsu zemes pirmā bīskapa, Livonijas apustuļa svētā Meinarda godināšanu. 1995. gada 2. decembrī tika izsludināts Svētā Krēsla dekrēts par Latvijas katoļu draudžu teritoriālo sadalīšanu četrās diecēzēs.

Šai laika posmā Katoļu Baznīca Latvijā ir tikusi pagodināta ar diviem kardināliem – Juliānu Vaivodu (1983) un Jāni Pujatu (1998 “in pectore”, izsludināts 2001). 2010. gada 8. augustā Rīgas Domā par Rīgas arhibīskapu metropolītu tika konsekrēts priesteris Zbigņevs Stankevičs, bet 2019. gada 4. maijā par palīgbīskapu – priesteris Andris Kravalis, abiem ordinācija notika Rīgas Domā. Mūsu laiku raksturo laba ekumeniskā sadarbība, kas vainagojusies ar Eiropas “Taizé” dienām 2016. gada nogalē. 2012. gadā Rīgas arhibīskaps ir iecelts par Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes locekli, bet kopš 2017. gada vada Eiropas bīskapu Evaņģelizācijas un kultūras komisiju.

2019. gada 24. septembrī šai katedrālē pāvests Francisks Baltijas valstu apmeklējuma laikā deva savu apustulisko svētību.

Šobrīd Rīgas Svētā Jēkaba Katedrālē kalpo arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, administrators un Kūrijas kanclers priesteris Pauls Kļaviņš, vikārs un Kūrijas notārs priesteris Aivars Līcis, diakons Gunārs Konstantinovs.

Atbildot uz laikmeta izaicinājumiem, esam dibinājuši un attīstījuši katoliskās izglītības struktūras – Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūtu (2000), Rīgas Teoloģijas institūtu (1999), Rīgas Katoļu ģimnāziju (1991), starptautisko misionāro “Redemptoris Mater” garīgo semināru. 2015. gadā Latvijas radio frekvencēs sāka skanēt katoliskais “Radio Marija Latvija”. Ir atjaunota svētceļojumu tradīcija, un Aglonas sanktuārijs ir ieguvis bazilikas un starptautiskās svētvietas statusu. 2002. gadā tika noslēgts Starpvalstu līgums starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu. 2004. gadā Latvijā dibināta starptautiskā labdarības organizācija “Caritas Latvija”, kas tagad darbojas 17 draudzēs.

Baznīcas situācija Latvijā šodien

Katoļticīgo skaits Latvijā ir ap 400 tūkstošiem, kas veido aptuveni 20% no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Rīgas arhidiecēzē ir 75 draudzes un misijas punkti. Latvijā kalpo 160 priesteru, no kuriem 60 kalpo Rīgas arhidiecēzē. 19 no viņiem ir ārvalstu misionāri. Latvijā ir simts klostermāsu.

Lūgšana par Latviju un Eiropu

Cilvēces Tēvs, mūsu vēstures Kungs, uzlūko Eiropu, kurai Tu biji dāvājis filozofus, likumdevējus un ar viedumu apveltītos. Viņi sagatavoja ceļu ticībai uz Tavu Dēlu, kurš ir miris un augšāmcēlies. Uzlūko tautas, kurām apustuļi Pēteris un Pāvils, pravieši, mūki un svētie sludināja Labo Vēsti. Uzlūko mocekļu asinīm slacīto, bet šodien koronavīrusa un praktiskā materiālisma apdraudēto Eiropas kontinentu. Uzlūko tik ļoti savā starpā saistītās kontinenta tautas, kurās no jauna sāk augt atsvešinātības un savstarpējā aizdomīguma sēkla. Palīdzi mums iesaistīties Gara Eiropas veidošanā, tādas Eiropas, kura ir balstīta ne tikai ekonomiskos līgumos, bet arī vērtībās, kas ir cilvēciskas un mūžīgas; Eiropas, kura spēj panākt etnisku un ekumenisku izlīgumu, gatava pieņemt citādo un respektē katra cilvēka cieņu. Kungs, palīdzi mums lūkoties ar paļāvību nākotnē un dot savu ieguldījumu Eiropas un Latvijas garīgajā atdzimšanā. Svētais Gars, nāc pār Latviju un Eiropu! Svētais apustuli Jēkab, katedrāles aizbildni, lūdz par mums! Marija, Māras zemes Ķēniņiene, lūdz par mums! Āmen!

‍Avots: www.katolis.lv