Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

29. novembris - Franciskāņu ordeņa svēto dienas svinības Rīgā

Novembra beigās Rīgas Svētā Alberta baznīcā norisināsies Franciskāņu ordeņa svēto diena, uz kuru aicina tēva Honorāta Kozmiņska dibināto kongregāciju māsas sadarbībā ar Mazāko brāļu kapucīnu ordeni un Sekulārfranciskāņu ordeni (terciāriem). Svētki norisināsies piektdien, 29. novembrī, no pl. 17. Vakara gaitā būs izstādes atklāšana, meditācija, Svētā Mise, iespēja iepazīt tēvu Honorātu un viņa dibinātās kongregācijas, pavadīt laiku kopīgās sarunās un dalīties atnestajā cienastā.

Viena no pasākuma organizētājām māsa kalpone Inese Ieva Lietaviete skaidro, ka svētkus svinēt pamudinājusi šovasar "Mieram Tuvu" izdotā grāmata par svētīgo tēvu Honorātu Kozmiņski "Dvēseļu arhitekts". Lai arī viņš pats nav bijis Latvijā, tomēr "viņa darbība bija tik vērienīga, ka sasniedza mūsu zemi," - tā grāmatas priekšvārdā raksta brālis Jānis Savickis OFMCap. 

"Gan Latvija, gan daļa Polijas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā bija Krievijas impērijas sastāvā, līdz ar to tēva Honorāta iedzīvinātā garīgās atjaunotnes kustība atbalsojās arī Latvijā. Pirms Pirmā pasaules  kara Rīgā, Liepājā, Ilūkstē, Līksnā, Daugavpilī, Krāslavā u. c. darbojušās tēva Honorāta dibināto bezhabita kongregāciju māsas, bet Rīgā – arī brāļi. Pirmais pasaules karš un vēlākie 20. gs. notikumi pārtrauca vai stipri kavēja šo kongregāciju darbību, taču pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tās atkal varēja brīvi darboties." (no grāmatas "Dvēseļu arhitekts“)

Latvijā patlaban darbojas četras no tēva Honorāta dibinātajām māsu kongregācijām: Vissvētākās Jaunavas Marijas māsas kalpones, Marijas Bezvainīgās Sirds Mazās māsas, Māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā, kā arī Vissvētākās Jēzus Sirds Kalpoņu – Marijas sūtņu sekulārinstitūts. Būdams kapucīnu mūks, tēvs Honorāts tāpat savu dzīvi veltīja terciāru kustībai, kas darbojas arī pie mums.

Pasākums Svētā Alberta baznīcā sāksies ar izstādes „Sākums“ atklāšanu. Izstāde ir ikā impulss Adventa laikam. Mākslinieki - Arta Skuja, Gundega Zaķe-Cimža, Zīle Ziemele, Aleksandra Runde un citi - savos darbos atklāj pārdomas un izjūtas, kas palīdz Dieva doto laiku izdzīvot apzināti un vērtīgi. „Sākums - tas ir svarīgs vārds arī franciskāņu garīgumā. Ne velti svētais Francisks nemitējās saviem brāļiem atgādināt - "Brāļi, sāksim no jauna, jo vēl neko labu mēs neesam paveikuši!" Izstāde būs apskatāma līdz 8. decembrim, Otrajai Adventa svētdienai,“ skaidro I. Lietaviete.

Pēc tam sekos meditācija mūzikā ar refleksijām no "Mieram Tuvu" grāmatām, bet pl. 18 būs Svētā Mise pateicībā par franciskāņu kopību Latvijā un par tēva Honorāta devumu Baznīcai. To svinēs Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis un brāļi kapucīni. Noslēgumā par grāmatu „Dvēseļu arhitekts“ stāstīs tās veidotāji un Agnese Irbe OFS pastāstīs par oktobrī notikušo terciāru grupas svētceļojumu uz Asīzi.

‍Māsa I. Lietaviete par svētīgo Honorātu Kozmiņski (1829-1916) raksta, ka viņš „bija kapucīnu mūks, 26 jaunu kongregāciju dibinātājs, daudzu garīgo grāmatu autors, izcils biktstēvs, garīgais vadītājs ar savam laikmetam pravietisku skatījumu. Viņa garīgā ietekme sniedzās daudz tālāk par mazo kapucīnu klosteri Nove Mjasto Polijā – Tēva izveidotā konsekrēto personu kustība, kas bez ārējām atšķirības zīmēm (habita) darbojās dažādos sabiedrības līmeņos, jau viņa dzīves laikā sasniedza 10 000 māsu un brāļu skaitu un bija izplatījusies ne vien Polijā, bet arī Austrumeiropā – Lietuvā, Latvijā, Ukrainā, arī Baltkrievijā un atsevišķos reģionos Krievijā. Latviju sasniedza tēva Honorāta vēstules, rakstītas viņa dibināto kongregāciju māsām“.

Tēvs Honorāts dzīvoja Baznīcai grūtos laikos, kad pēc Polijas sadalīšanas cariskās Krievijas varā nonākušajā teritorijā 19. Gs. Baznīca piedzīvoja vajāšanas, klosteri tika slēgti, smago dzīves apstākļu dēļ notika masveida emigrācija uz ārzemēm. „Tomēr tieši tad Dievs paveica neiespējamo. No tēva Honorāta lūgšanas dziļumiem, no ticības apgaismota skatiena, no mīlestības pret Baznīcu un savu tautu – dzima vīzija tautas morālās atdzimšanas kustībai, kas strauji izplatījās ne vien Polijā, bet arī ārpus tās robežām, īstenojot Vatikāna Koncila iecerēto atmodu jau gadsimtu agrāk pirms paša Koncila. Kā atzīst daudzi Baznīcas vēsturnieki, honorātiskā kustība bija īpaša Dieva Apredzības dāvana, jo ļāva Baznīcai Austrumeiropā turpināt darbību un pat augt smagu vajāšanu vidū – ne vien cariskās Krievijas, bet arī vēlāk komunistiskā režīma laikā,“ tā māsa I. Lietaviete.

LRKB IC

w‍ww.katolis.lv

 

 
Lapa atjaunota 16. Mar., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »