Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Izvērtē 2018. gada Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu

2019.gada 27. jūnijā Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē pulcējās 2018. gada Sakrālā mantojuma padome un Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas finansējuma saņēmēji – luterāņu, katoļu, pareizticīgās un anglikāņu baznīcas pārstāvji, lai izvērtētu programmā paveikto. 

‍Publiskā finansējuma piešķīrums baznīcām, kas vienlaikus ir arī lauku un pilsētas ainavas dominantes, ir veicinājis izpratni visām iesaistītajām pusēm par to, ka mantojums ir kopīga atbildība un tā saglabāšanai nepieciešama kompleksa, plānveida pieeja. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs J. Dambis uzsvēra “Apmeklējot baznīcas kā Parīzes Dievmātes katedrāli, tās netiek uztvertas kā piederīgas tikai ticīgajiem vai konkrētai nācijai, tās tiek uztvertas kā piederīgas visai pasaulei. 

‍Arī Latvijā dievnami pieder visai sabiedrībai, tā ir visu mūsu kopīgā vērtība, kas veido nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma daļu un par ko sabiedrībai jārūpējas kopējiem spēkiem. Sakrālā mantojuma programma 2018. gadā ir nozīmīgs solis vērtību saglabāšanā, tomēr tam nepieciešams turpinājums. Lai pilnvērtīgi nodrošinātu Sakrālā mantojuma programmas darbību, tai nepieciešams pastāvīgs finansējums vismaz viena miljona apmērā katru gadu.“

Programmas īstenošanas pirmajā gadā lielākās problēmas radīja būvnieku neuzmanīga rīcība ar kultūrvēsturiskām vērtībām, kompetentu un pieredzējušu amatnieku pieejamība, projektētāju pieredzes trūkums, paviršība un nekvalitatīvi sagatavota dokumentācija kā rezultātā, lai darbus veiktu atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām bija nepieciešams ilgstošs precizēšanas process. Lai turpinātu iesākto nākotnē būtu nepieciešams finansējumu plānot ilgtermiņā, tādejādi nodrošinot iespēju sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, kā arī laikus piesaistīt kvalificētus darbu veicējus.

‍Neskatoties uz grūtībām, Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar draudzēm un konfesijām, visiem iesaistītajiem apzinoties kopīgo darbu un tā rezultātus. Nākotnē plānojot lielāka apjoma finansējumu kultūras mantojuma saglabāšanai, būtu nepieciešams celt arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kapacitāti kvalitatīvu konsultāciju sniegšanā.

Pieņemot Sakrālā mantojuma finansēšanas likumu tika paredzēts stabils finansējums sakrālā mantojuma saglabāšanai katru gadu. 2018.gadā tika piešķirts 1 miljons eiro, 2019. gadā finansējums netika saņemts, savukārt, 2020. gadā programmas ietvaros plānots piešķirt 500`000,00 eiro. Atbilstoši tam, līdz 2019. gada 31. decembrim reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā) iesniedz Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē priekšlikumu objektu atjaunošanai (arī par baznīcas draudzēm piederošajiem objektiem), norādot objektus prioritārā secībā.

‍Programmā finansējumu var saņemt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošu kulta celtņu, tajā skaitā Latvijas dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu izpētei, atjaunošanas projektu izstrādei, konservācijai, restaurācija, remontam un citiem atjaunošanas darbiem.

Sakrālā mantojuma programmu gatavo un finansējuma sadalījumu apstiprina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, balstoties uz baznīcu priekšlikumiem sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, kurus iesniegušas reliģiskās savienības (baznīcas) vai reliģiskās organizācijas, kuras neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā.

A‍vots: www.mantojums.lv 



 
Lapa atjaunota 15. Nov., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »