Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

‍Piltenes luterāņu baznīcas ērģeles ir otras senākās Latvijā

Piltenes luterāņu baznīcas ērģeles ir otras senākās Latvijā, tām ir apmēram 300 gadu. Instrumentu pamatīgi skāris laika zobs, un tam ir nepieciešama visaptveroša restaurācija. Taču, neskatoties uz to, ērģelniece Lilita Ozola spēj no šī senā instrumenta izvilināt krāsām bagātas skaņas. Pateicoties viņai, šogad ērģeļu skanējums iemūžināts divos skaņu ierakstos, kuros dzirdama katoļu garīgā mūzika un Johana Sebastiana Baha skaņdarbi. 

Katoļu garīgās mūzikas ieraksts Ave Maris Stella uzdāvināts Romas pāvestam Franciskam. Ierakstā, ko Piltenes luterāņu draudze uzdāvināja Romas pāvestam Franciskam, Lilitas Ozolas izpildījumā skan seni itāļu komponistu skaņdarbi un arī viens latviešu komponista – Romualda Jermaka – skaņdarbs, kuru viņš sacerējis tieši šim ierakstam un Piltenes ērģelēm. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons devis arī savu svētību šāda ieraksta tapšanai, atbalstījis pienesuma ideju Romas pāvestam, pieminot Piltenes vēsturisko saikni ar Kursas bīskapiju, skaidro Piltenes luterāņu baznīcas draudzes padomes pārstāve Viktorija Bauģe.

Ideja par šādu dāvanu radusies, jo Piltenes pils (no kuras šodien saglabājušās tikai drupas), agrāk bija Kursas bīskapa sēdeklis. No 1234. līdz 1559. gadam šeit noteicēji bija katoļu bīskapi, vien pēdējais no bīskapiem – Dānija karaļa brālis Magnuss (1560–1593) – bija luterānis. Lai arī šodien Piltenē nav katoļu baznīcas, vēsturisko saikni un Piltenes bīskapijas lomu par būtisku uzskata arī katoļi. Piemēram, pagājušajā gadā Piltenes pilsdrupās notika Romas Katoliskās baznīcas Latvijā Liepājas diecēzes 80 gadu jubilejas Svētā Mise, pēc kuras notika arī ērģeļmūzikas koncerts Piltenes luterāņu baznīcā. Dāvana pāvestam nodota ar Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas starpniecību. Ierakstam pievienoti apraksti latviešu un angļu valodā par Kursas bīskapiju, Piltenes baznīcu un ērģelēm, Pilteni un Ventspils novadu. Dāvana tika nogādāta katoļu kūrijā, un pēc tam arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs to nodeva Romas pāvestam viņa vizītes laikā. 

Nepieciešama restaurācija 

Šogad veikto katoļu garīgās mūzikas ierakstu noklausījies arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Mūzikas un liturģijas nozares vadītāja p.i. Vilis Kolms. Savā atsauksmē viņš rakstīja: «Ērģelniece Lilita Ozola (..) pārsteidz ar savu spēju ar šī vēsturiskā instrumenta palīdzību, kura iespējas pašreiz ir ļoti ierobežotas (instruments laika gaitā ļoti cietis, neskan vairāki reģistri), piedāvāt tik krāsainu un bagātīgu (..) skanējumu. Ļoti ceru, ka Lilitas Ozolas sniegums dos būtisku impulsu tik ļoti nepieciešamajai šo ērģeļu restaurācijas uzsākšanai.» Piltenes ērģelēm ir nepieciešama restaurācija, un Ugāles ērģeļbūves darbnīcas īpašnieka Jāņa Kalniņa vadībā jau notikusi instrumenta pirmsrestaurācijas izpēte un izstrādāta restaurācijas programma. Taču pirms ērģeļu restaurācijas uzsākšanas ir jāsaved kārtībā baznīcas ēka.

Pavisam nesen no baznīcas jumta vēl tecēja ūdens, apdraudot arī instrumentu, skaidro Bauģe. Lūgšanu zāles jumtam pirms diviem gadiem esot salabots dakstiņu pārklājums, nostiprināts arī ērģeļu balkons, kam bija bojātas balsta kolonnas. Šogad labota daļa no baznīcas jumta konstrukcijām, taču visi nepieciešamie ēkas sakārtošanas darbi vēl nav paveikti. Kēnigsbergas tradīcija Latvijas ērģeļu katalogā tiek uzsvērts, ka Piltenes ērģelēm nepieciešama arī padziļināta izpēte, skaidro Bauģe. Nav drošticami zināms, kurš meistars šīs ērģeles ir izgatavojis, un ir bijušas arī diskusijas par gadu, kad instruments ticis uzbūvēts. Par Piltenes ērģeļu būves gadu tiek pieņemts 1722. gads, jo šis gaduskaitlis iegrebts uz paša instrumenta. Komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs, iedziļinoties vēsturiskajos faktos, secinājis, ka ērģeles varētu būt tapušas 1721.–1722. gadā. Uz to norādot Vitolda Mašnovska sastādītajā enciklopēdijā Latvijas luterāņu baznīcas teiktais, ka Piltenes ērģeļu prospektu (instrumenta dekoratīvo daļu) 1721. gadā uzbūvējis Joahims Kreicfelds. Var pieņemt, ka instrumenta skanošā daļa arī tapusi apmēram šajā laikā, un nav izslēgts, ka tās izgatavošana prasījusi vairāk laika (kā tas bijis arī citviet), tāpēc instruments pabeigts 1722. gadā. Taču, kā norāda Kalējs, šobrīd nav atbildēts jautājums par to, kurš meistars skanošo daļu ir izgatavojis. 

‍Pastāv iespēja, ka ērģeles varēja būt darinājis slavenais Kēnigsbergas ērģeļbūvētājs Johans Jozua Mozengels vai viņa brāļa dēls – Gabriels Juliuss Mozengels. Pēc Kalēja teiktā, piemēram, varēja būt bijis tā, ka ērģeles uzbūvējis Johans Jozua Mozengels, bet viņa brāļa dēls tās tikai uzstādījis. Taču tikpat labi var pieņemt, ka Piltenes ērģeles būtu vienīgais zināmais šāds instruments, ko brāļa dēls uzbūvējis pats. Diemžēl uz ērģelēm neesot meistara signatūras, kas būtu droša norāde par to autoru, toties ir zināms, ka tieši izcilais meistars Johans Jozua Mozengels nekad to nav atstājis uz instrumentiem, uzskatot, to par nebūtisku. Piltenes ērģeles esot ļoti līdzīgas vairākām citām ērģelēm, kas būvētas ap to pašu laiku un bijušas Kēnigsbergā un tās apkārtnē (tagadējais Kaļiņingradas apgabals), skaidro Kalējs. Piemēram, vienas no šīm ērģelēm ir bijušas agrākās Perškenes (Pörschken) baznīcā, par to savā grāmatā Kurzemes baroka tēlniecība raksta arī Elita Grosmane, īpaši uzsverot ērģeļu prospekta vizuālo līdzību. 

‍Diemžēl Perškenes baznīcas ērģeles, tāpat kā daudzas citas šajā apgabalā, ir iznīcinātas 2. pasaules kara laikā, taču ir saglabājušies instrumenta attēli. Ņemot vērā šo līdzību, varam secināt, ka Piltenes ērģelēs redzams Johana Jozua Mozengela rokraksts, uzsver Kalējs. Taču, tā kā Gabriels ērģeļbūvi bija mācījies pie sava tēva brāļa, tikpat labi Johana Jozua Mozengela tradīcija varēja izpausties arī viņa darbos. Ir zināms, ka Gabriels Mozengels ir dzīvojis Kuldīgā, remontējis ērģeles Kuldīgā, Aizputē un citur, taču saistībā ar viņa paša izgatavotajiem instrumentiem ir ziņas tikai par kādu nelielu (kastes) pozitīvu, ko viņš ir darinājis vēl Kēnigsbergā 1717. gadā, skaidro Kalējs. Diemžēl līdz šim arhīvos nav atrasti nekādi vēsturiski dokumenti tieši par ērģeļu būvi, piemēram, varēja taču būt saglabājušies līgumi, kas noslēgti ar meistariem gan par ērģeļu prospekta, gan skanošās daļas būvi. Taču, kā pieļauj Kalējs, pilnīgi viss, ko glabā arhīvi, vēl nav izpētīts, tāpēc nav izslēgts, ka šie vēsturiski nozīmīgie dokumenti vēl var tikt celti gaismā.  

Vajadzīgs lietpratējs Ērģeļmeistars Jānis Kalniņš arī piekrīt tam, ka visi vēsturiskie fakti attiecībā uz Piltenes ērģelēm vēl nav noskaidroti. «Precīzi nezinām visu vēsturi, bet tas netraucē restaurēt, ja mēs atrodam paraugus un metodiku, kā to darīt,» skaidro Kalniņš. Viņaprāt, restauratoriem ērģeļu atjaunošanas procesā būtu nepieciešams palīgs – ērģeļu speciālists teorētiķis. «Diemžēl, kopš mūžībā ir aizgājis profesors Tālivaldis Deksnis, mums Latvijā nav kompetentu ērģeļu lietpratēju. Nepietiek tikai ar to, ka ērgeļmeistars kaut ko dara un ka ir ērģelnieks, kurš prot nospiest taustiņus un kaut ko pasaka, – ir vajadzīgs ērģeļu speciālists, cilvēks, kurš zina un pārvalda ērģeļu lietas. Un pie šāda restaurācijas projekta kā Piltenē pilnīgi noteikti ir jāmeklē cilvēki, kuri pārvalda tieši šo instrumentu specifiku, kuri ir strādājuši ar Dancigas–Kēnigsbergas tradīciju,» uzsver Kalniņš. Arī viņš uzskata, ka varam pieņemt, ka ērģeles varētu būt darinājis  vai nu Johuans Jozua Mozengels, vai Gabriels Juliuss Mozengels. Esot zināms, ka instruments ir uz Pilteni atvests no Kuldīgas, un tas norāda uz saistību ar Gabrielu Mozengelu, kurš šajā laikā ir dzīvojis un darbojies šajā pilsētā. «Pilnīgi iespējams, ka tas ir vienīgais šī ērģeļbūvētāja darbs, kas ir saglabājies. Tas šo ērģeļu vēsturisko vērtību paceļ ļoti augstā līmenī, ko nevar īsti pārvērtēt,» saka Kalniņš. Attiecībā uz ērģeļbūves gadu, Kalniņš pieļauj, ka uzraksts «1722» varētu būt arī maldinošs, jo, veicot pirmsrestaurācijas izpēti un apkopojot vēsturiskās ziņas, viņš secinājis, ka ērģeles varētu būt bijušas jau 1719. gada 3. decembrī, kad tikusi iesvētīta pati baznīca. Par to liecinot iesvētīšanas pasākuma apraksts. Tomēr Kalējs to apšauba, jo iesvētīšanas aprakstā esot minēts, ka baznīcā ir «pozitīvs». Tas, pēc Kalēja domām, varēja būt kāds cits, vecāks un mazāks instruments, kas  pieminēts arī arhīvā atrastajā landrāta Vilhelma Aleksandra Heikinga testamentā. Proti, Heikings savā 1712. gadā sastādītajā testamentā 1000 guldeņus ir noteicis tērēt «ērģelēm jaunajā Piltenes baznīcā» un piebildis, ka vecās, mazās stāvērģeles, kas baznīcai jau ir un kuras arī viņš palīdzējis nopirkt, ir jādod ērģeļu būvētājam līdzi vai arī tās jāpārdod. Par to, ka Piltenes baznīcas ērģeles ir Heikinga dāvinājums, liecina arī dzimtas ģerbonis, kas atrodas uz prospekta. Ugāles ērģeļbūves darbnīcā veiktie aprēķini liecina, ka Piltenes ērģeļu restaurācijai būtu nepieciešami vismaz 50 000 eiro. «Runa nav par vienkāršu ērģeļu remontu, lai uz tām varētu spēlēt. Ir jāveic tāda restaurācija, lai instruments atgūtu savu autentiskumu un tur viss būtu, kā tam jābūt,» skaidro Kalniņš. Viņš cer, ka līdz aiziešanai pensijā vēl pagūs strādāt pie Piltenes ērģeļu atjaunošanas. ‍ ‍ 

‍Kārlis Irbe, Latvijas Ev. lut. baznīcas Piltenes iecirkņa prāvests

‍Piltenes ērģeles ir unikālas, tās ir lielā mērā saglabājušās tādas, kādas tikušas uzbūvētas. Ņemot vērā to cienījamo vecumu un to, ka tās nav piedzīvojušas nopietnas restaurācijas, jāsaka, ka ērģeles vēl labi skan. Protams, lai šo instrumentu lietotu tā, kā tas ir paredzēts, pavadot dziedāšanu dievkalpojumā vai rīkojot kon-certus, tām ir nepieciešama restaurācija. Ar iedvesmu varam raudzī-ties uz Rīgas Doma atjaunotajām ērģelēm vai to darbu, kas tagad notiek Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. Manuprāt, ja izdodas ko tādu īstenot, kā ērģeļu atjaunošana, tad tā ir sasaiste ar iepriekšējām paaudzēm. Nevis, ka tu vienkārši redzi baznīcu kā senu ēku, bet – ka tu vari arī piedzīvot to pašu, ko piedzīvoja iepriekšējās paaudzes, kuras dievkalpojumos klausījās tās pašas ērģeles. Ērģeles, tāpat kā dziedāšana, ir saistītas ar Dieva pagodināšanu. Tas ir veids, kā cilvē-ki kaut ko iegulda, lai tiešā veidā pagodinātu Dievu. Un, no šāda viedokļa raugoties, ir vērtīgi, ka mēs redzamā veidā apliecinām, ka mums ir svarīgi pagodināt Dievu. Es priecātos, ja kopīgiem spēkiem, vācot ziedojumus, piesaistot atbalstu no dažādiem fondiem, gan pabeigtu baznīcas ēkas sakārtošanu, gan restaurētu ērģeles. Tas būtu ļoti skaisti un nozīmīgi arī Piltenei. Tā būtu iespēja izcelt kaut ko vērtīgu, jo Piltene ir vēsturiski nozīmīga vieta, tā ir bijusi Kursas bīskapa rezidence. Ja tur šodien būtu brīnišķīgi skanošas ērģeles un baznīcā būtu iespējams izcelt arī muzikālo dzīvi, tā būtu iespēja parādīt šīs vietas krāšņumu.‍

‍Avots: Laikraksts "Ventas Balss"

 

 
Lapa atjaunota 24. Apr., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »