Spēkā stājas grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”

2018. gads ir pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu, uzmanības centrā izvirzot kultūras mantojumu, tā daudzveidību, vērtības un aicinot ikvienu iesaistīties, lai kultūras mantojums būtu labāk sargāts, novērtēts, saudzēts, lietots un izprasts.

‍Eiropas valstis šogad velta īpašas pūles ar mērķi rosināt pārmaiņas mūsu pieejā, kā saglabājam, aizsargājam, popularizējam un baudām kultūras mantojumu, kā arī panākt, lai šis gads dotu labumu iedzīvotājiem ilgtermiņā. Arī Latvijā notiek būtiskas pārmaiņas kultūras mantojuma sistēmā – šodien spēkā stājas grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas uzlabos kultūras pieminekļu aizsardzības darbu.

Likuma grozījumi maina pieeju mantojuma aizsardzībā, turpmāk tik daudz neakcentēsim kontroles darbu, lielāku atbildību par pieminekļa saglabāšanu nododot īpašniekiem, ka arī, pievēršot uzmanību, lai darbus kultūras pieminekļos veic kompetenti speciālisti. Vairāk uzticēsimies īpašniekiem. Likums noteic, ka īpašniekiem būs laikus jāinformē par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido kultūras pieminekli. Izvērtējot kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas darbu ieceres, mums būs tiesības pieprasīt, lai to veic atbilstošas kvalifikācijas speciālisti, restauratori un amatnieki.

Būtiski grozījumi skars kultūras pieminekļu uzskaiti, kultūras pieminekļu aizsardzībā aktīvāk iesaistot pašvaldības. Turpmāk visus kultūras pieminekļus, arī pašvaldību nozīmes kultūrvēsturiskos objektus, iekļaus vienotā sarakstā – valsts, reģiona un vietējās nozīmes vērtības grupās. Priekšlikumus par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa noteikšanu gatavos pašvaldības, saņemot profesionālu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbalstu. Pieminekļu saraksta pārkārtošana notiks līdz 2020. gada 31. decembrim. Pašvaldībās, kuru teritorijās ir vairāk nekā 300 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, būs jānodrošina arī pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide.

Likuma grozījumi paredz pasākumus senlietu nelegālas aprites ierobežošanai – stingri aizliegts tirgoties, iegūt, glabāt, pārvietot un pārsūtīt senlietas. 

Nolūkā samazināt birokrātiju, turpmāk iestādei būs tiesības vienkāršotā veidā samazināt kultūras pieminekļu aizsardzības zonas, ja konkrētajā situācijā nav nepieciešama aizsardzības zona likumā noteiktajā attālumā.

‍Grozījumi skars arī noteikto kārtību kādā var saņemt valsts budžeta finansējumu kultūras pieminekļu konservācijai, restaurācijai un glābšanai. Proti, saņemot valsts finansējumu, ne mazāk kā 25 gadus būs jānodrošina objekta publiskā pieejamība.

Tā kā nosaukums “inspekcija” klientiem asociējas ar uzraudzību un sodīšanu, nevis ar visa saglabāšanas procesa pārraudzību, konsultācijām un cita veida atbalstu, kas ir kultūras pieminekļu aizsardzības nozares prioritāte, izmaiņas likumā paredz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārdēvēšanu par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, tādejādi nosaukumu salāgojot ar iestādes darbu pēc būtības.

Avots: www.mantojums.lv