Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles jau pavisam drīz tiks pie jauniem elektroventilātoriem un tiks restaurēta Hauptwerk buferplēša

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds ir noslēdzis vienošanos ar „Apvienotajiem Kurzemes Fondiem” par ērģeļu restaurācijas darbu turpināšanu, kas tika uzsākti jau 2009. gadā, veicot Spēles galda un Barkera mašīnu restaurāciju. Pirmo reizi „Kurzemes Apvienotie Fondi” savu palīdzību un atbalstu liepājniekiem sniedza 2008. gadā finansējos koksngraužu apkarošanas – gāzēšanas darbus Sv. Trīsvienības katedrālē. „Apvienotie Kurzemes Fondi” finansējumu glābšanas darbu veikšanai katedrālē piesaistījuši no vairākiem avotiem, šoreiz tas ir Vācijas valdības piešķirtais atbalsts EUR 29 000 apmērā. Lai katedrāles ērģeles atkal baudāmi un bez būtiskiem traucējumiem skanētu, nepieciešams sakārtot vismaz vienu no gaisa apgādes veidiem, nepieciešams uzstādīt jaunus elektroventilatoru, restaurēt Hauptwerk buferplēšu un veikt citus papildus darbus. Par darbu izpildi Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds ir vienojies ar SIA „Ugāles ērģeļbūves darbnīca.” Veicamie darbi ir saskaņoti ar VKPAI (Valsts Kultūras Pieminekļu Aizsardzības Inspekciju) un ekspertu grupu (Mikus Dzenītis, Tālivaldis Deksnis un Goran Grahn no Zviedrijas).

Precīzāk par plānotajiem darbiem, kurus veiks SIA „Ugāles ērģeļbūves darbnīca” skaidro ērģeļu restaurators Jānis Kalniņš:

Ventilatoru novietojums. Garu un motivētu diskusiju gaitā tika atrasts un par optimālāko arī ilgtermiņā atzīts variants, kurā ventilatori novietojami torņa telpā. Šādā veidā ventilatori pēc būtības dublē pumpējamo mašīnu un līdz ar to gaisa apgādes tips saglabājas identisks Grīneberga izveidotajam.

Par ventilatoriem. Šur un tur izskanējis apgalvojums, ka pietiktu ar pārsimts latiem esošā ventilatora remontam, jo, lūk – tam esot speciāli izgatavota turbīna. Šādus apgalvojumus var izteikt vien nekompetenti cilvēki, kuri nepārzina ērģeļu specifiku. Ērģelēs padodamajam gaisam jābūt ne vien pietiekošā daudzumā un vajadzīgajā spiedienā, bet tam jābūt arī kvalitatīvam – gaiss nedrīkst būt turbulents. Bez tam ventilatoriem ir jāstrādā ļoti klusi un bez vismazākajām vibrācijām, jo niecīgākās vibrācijas caur gaisa kanāliem nonāk līdz stabulēm un kropļo skaņu. Šādas prasības spēj nodrošināt tikai ventilatori ar slīd gultņiem (bronza buksēm un eļļošanas gredzeniem; šādi motori pastāvīgi jāeļļo), speciāli konstruētas turbīnas, kuras ir ne vien statiski, bet arī dinamiski līdzsvarotas[1]. Šādus specifiskus ventilatorus izgatavo tikai dažas firmas, kuras specializējas tieši ērģeļu ventilatoru izgatavošanā. Mēs jau daudzus gadus izmantojam Ungārijas firmas “Konyves & Fia” ventilatorus, kuri dažos parametros pat pārspēj lielākā ērģeļu ventilatoru ražotāja – vācu firmas “A.L:aukhuff”, bet ir būtiski lētāki un firmai ir ļoti izdevīgi piegādes nosacījumi.

Lielākie katalogos esošie ventilatori saražo ap 65 m³ gaisa minūtē, bet Liepājas Trīsvienības katedrāles ērģelēm pēc pieticīgiem aprēķiniem nepieciešam vismaz 120 m³/min. Tāda gaisa daudzuma saražošanai nepieciešams speciāls motors ar turbīnām abos ass galos vai arī vienkārši jāuzstāda divi motori. Mēs izvēlējāmies otro variantu, jo vienkāršāks pieslēgums un spēlējot “vieglākā” režīmā vai veicot skaņošanu, iespējams ieslēgt tikai vienu motoru un tādējādi taupīt elektroenerģiju un pašu motoru. Uzstādot ventilatorus, katram no tiem jābūt savam atpakaļgaitas ventilim, lai nerastos gaisa triecieni, strādājot paralēli 2 ventilatoriem, kā arī lai novērstu gaisa izplūdi caur turbīnu, darbojoties pumpēšanas mašīnai. Tāds pats atpakaļgaitas ventilis nepieciešams arī pumpēšanas mašīnai. Jāpiebilst, ka pašreiz uzstādītajiem ventilatoriem šādi ventiļi nav iebūvēti.

Plēšu apbūve tornī.

Tā kā ventilatori tiek uzstādīti neapkurinātā torņa telpā, kurā temperatūra ziemā ilgstošu laiku ir zem 0ºC, pie kura veidojas kondensāts. Šajā situācijā nepietiek ar to vien, ka ventilatori iesūknēs no baznīcas telpas siltāku gaisu – ideālā variantā plēšām ir jābūt ar tādu pašu temperatūru vai minimums vismaz daži grādi virs 0ºC, pretējā gadījumā siltajam gaisam nonākot aukstajās plēšās, to iekšpusē veidosies kondensāts, kas izraisa pelēšanu un ļoti strauju ādas sairšanu. To man ir gadījies vērot vairākās baznīcās, kur ir iebūvēts gaisa iesūkšanas kanāls. Tādēļ viss plēšu komplekss ar ventilatoriem tiks iebūvēts noslēgtā korpusā ar siltumizolāciju un caur jau esošo caurumu sienā tiks nodrošināta gaisa apmaiņa ar baznīcu. Vajadzības gadījumā šī nelielā telpa var tikt apsildīta ar elektriskajiem sildītājiem, lai pastāvīgi tajā uzturētu temperatūru, kas nav mazāka par +5ºC tajā laikā, kad ērģeles netiek spēlētas.

Plēšu pārlīmēšana. Ir paredzēts pārlīmēt ziemeļu puses augšējo plēšu, kuras darbojas kā buferplēša Grīneberga būvētajam hauptwerkam ar 43 reģistriem. Šīs plēšas pārlīmēšanai nepieciešams aptuveni 20 m² plēšu ādas. Tās tiek pasūtītas firmā “Willi Kirsch” Minhenē. Tiks pielietotas sintētiskā ģērējuma liellopu ādas, kuras ir pietiekoši lielas, lai varētu salīmēt plēšu stūrus no veseliem gabaliem; aitādas jau būtu jāsalīmē no 2 gabaliem. Sintētiskā ģērējuma ādas ir bez hroma sāļiem; to priekšrocības ir: mazāks higroskopiskums un neitralitāte attiecībā uz metāliem.

Plēšu pārlīmēšana pati par sevi ir visai sarežģīts process dēļ dažādiem papildus darbiem, jo tās atrodas pašā augšā zem HW vējlādēm un tām ir visai sarežģīta piekļūšana; par demontāžu vispār nav ne runas. Lai tiktu klāt plēšām pa visu perimetru, ir jāuzbūvē sastatnes ar laipām, uz kurām stāvēt un jādemontē daļa mehānikas.

Šperventiļu restaurācija. Ir paredzēts restaurēt 10 no 21 šperventiļiem. Šīm ērģelēm katrai vējlādei ir savs ventilis, ar kuru var noslēgt gaisa padevi; daudzi ventiļi pašlaik nedarbojas korekti – nepietiekoši aiztaisās vai attaisās; gaisa noplūdes pulpetēs. Visi šie trūkumi ir jānovērš; būs jāizgatavo jaunas pulpetes, iespējams, ka jānomaina atsperes, jālīdzsvaro ieslēgšanas mehānisms.

Ja, viss ritēs kā plānots, tad jau nākamajā nedēļā uzsāksim darbu pie Hauptwerk buferplēšas restaurācijas, arī ventilatori ir jau pasūtīti, jāgaida to izgatavošana un piegāde uz Liepāju, Ungārijas firma “Konyves & Fia” sola pasūtījumu izpildīt līdz 25.septembrim. Šinī ērģeļu restaurācijas posmā plānotos darbus ceram pabeigt līdz š.g. 10.oktobrim, ja restaurācijas procesā neradīsies kādi iepriekš neparedzami apstākļi.

Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds pateicas ikvienam ziedotājam, kas jau ir sniedzis savu atbalstu un aicina to darīt arī turpmāk, lai restaurācijas darbi neapstātos, bet soli pa solim turpinātos, kā pie ērģelēm, tā arī pie paša dievnama glābšanas!

Ziedojumu tālrunis 90006181 ir joprojām atvērts uz kuru esat aicināti zvanīt (ziedojums 1 LVL par zvanu) ērģeļu un dievnama atjaunošanai. Savus ziedojumus varat ieskaitīt arī Ziedojumu kontā:

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondsJuridiskā adrese: Lielā iela 9, Liepāja, LV-3401Reģ.Nr. 40008108234AS Swedbank, kods HABALV22Konts: LV91HABA0551015229804 

Informāciju sagatavoja: K.Liepa, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja 02.08.2010