Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

„Schola Cantorum Vox Iubilantis“ aicina uz koncertu “Dievišķā Roze”

Viduslaiku vokālās mūzikas ansamblis “Schola Cantorum Vox Iubilantis“ šo svētdien, 8. janvārī, pl. 12.30 aicina uz krāšņu senās mūzikas programmu “Dievišķā Roze” Baltezera baznīcā. Koncertā gregoriskā korāļa pārlaicīgais skaistums un agrīnās daudzbalsības elegantā vienkāršība, satiekas ar šīs viduslaiku vokālās mākslas formas iedvesmotu mūsdienu kompozīciju. Ieeja koncertā par ziedojumiem Baltezera baznīcai.

Turpinot svinēt Ziemassvētku laiku, mūziķi piedāvā vēlreiz pārdomāt Ziemassvētku vēsti, izstāstītu viduslaiku mūzikas valodā. Koncertprogrammai iedvesma gūta no slavenā Ziemassvētku korāļa “Es ist ein Ros entsprungen” latviski zināmu kā “Es skaistu rozīt’ zinu”. Korālī minētā roze ir simboliska atsauce uz Jēzus māti Mariju. Arī mākslā rozes tēls nereti tiek izmantots, lai simbolizētu Marijas šķīstumu, skaistumu un mātes lomu kristīgajā tradīcijā. Atsaucoties uz Jēzus ģenealoģiju un Jesaja grāmatas pravietojumiem tieši Marija tiek aprakstīta kā roze, kas izdīgusi no Jesses saknes un no kuras dzimis Dieva Dēls.

‍Lai simboliski attēlotu Kristus ģenealoģiju un saikni starp Vecās Derības pravietojumiem un šo pravietojumu piepildījumu Jēzū, Baznīcas tradīcijā pazīstams Jesses ciltskoks. Ciltskoks tiek dēvēts Jesses (pravieša Jesaja, jeb Isaja), Izraēla ķēniņa Dāvida tēvavārdā, kurš saskaņā ar Mateja evaņģēlija ģenealoģiju tiek uzskatīts par Jēzus priekšteci. Kristīgajā mākslā šī koka simbolikai ir sena vēsture un tā attēlošana aizsākusies jau agrīnajos viduslaikos. Viduslaiku mākslā ciltskoks tiek krāšņi ilustrēts rokrakstos, ikonās kā arī dievnamu vitrāžās. Tā apakšā attainots pravietis Isajs no kura kā celma zarus dzen koks, kura galotnē attēlots Jēzus. Līdzās dažādām Vecās Derības figūrām koka zarotnē mākslinieki nereti atvēlējuši vietu arī Marijai, Dieva Dēla mātei. Jēzus ciltskoks ir attēlots ne tikai vizuālajā mākslā, bet gadsimtu gaitā arī komponisti to ir ietērpuši skaņās. Tā, piemēram, šajā koncertā izskan Jēzus ģenealoģijas lasījums no Mateja evaņģēlija, kas glabājas ar XIV gadsimtu datētā manuskriptā Zagrebas Universitātes bibliotēkā. Viduslaiku sakrālās mūzikas repertuārs izceļas ar lielu īpatsvaru mariāniska satura dziedājumi, arī šajā koncertā iekļauto korāļu saturs vēsta par Marijas lomu Kristus ģenealoģijā. Koncertprogrammā iekļautie dziedājumi atspoguļo gan gregoriskā korāļa pamatrepertuāra, gan atsevišķas lokālas tradīcijas, piemēram, vēlīno viduslaiku daudzbalsīgās kompozīcijas no Spānijas, Austrijas un Anglijas manuskriptiem.

‍Līdzās senajiem daudzbalsības un vienbalsības paraugiem īpaša vieta koncertā ir atvēlēta mūsdienu komponista Henrika Odegārda jaundarbam ‘The serphent’s head’. Tieši šis koncerts izvēlēts kā kompozīcijas pirmatskaņojuma brīdis. Skaņdarba rašanos iedvesmojusi gregoriskā korāļa tradīcija un tajā savdabīgā veidā integrēts dziedājums no Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētku liturģijas. Katoliskajā tradīcijā šī liturģisko svētku diena piemin to, ka Dieva Dēla Māte sava cildenā uzdevuma dēļ palika brīva no iedzimtā grēka. Kristīgajā tradīcijā Marija nereti tiek aprakstīta kā ‘Jaunā Ieva’, kas pretstatā pirmajai Ievai seko Dieva gribai. Tieši tāpēc bieži sakrālajā mākslā Marija tiek attēlota, ar kāju satriecot čūskas galvu, tādejādi simbolizējot Jēzus mātes lomu cilvēces pestīšanā.

‍Arī skaņdarba ‘The serphents head’ saturs tiešā veidā atsaucas uz Jesses koku. Kompozīcijas teksts skan: “Šajā dienā zars izdīgano Jesses saknes; šajā dienā Marija tika ieņemta bez grēka traipa. Šodien čūskas galva tika sadragāta, alleluja!” Skaņdarbs ir speciāli komponēts norvēģu pūšaminstrumentālistam Geiram Dāvidsenam (Geir Davidsen). Savā kompozīcijā Henriks Odegārds īpaši simboliskā veidā gregorisko dziedājumu ir ieaudis laikmetīgās mūzikas gobelēnā. Tajā askētiskais viduslaiku dziedājums savijās ar vēsturiskā pūšaminstrumenta serpenta unikālo skanējumu. Šis senais instruments savu nosaukumu ieguvis tā savdabīgās formas dēļ, kas atgādina čūsku.

‍Abi norvēģu mūziķi – komponists Henriks Odegārds un instrumentālists Geirs Dāvidsens – ir arī šī koncerta īpašie viesi.

‍Ieeja koncertā par ziedojumiem Baltezera baznīcai.

‍Ansambļa vadītāja Laine Tabora 

‍Avots: www.katolis.lv
 

 
Lapa atjaunota 5. Jan., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »