2022. gada 7. augustā, astotajā svētdienā pēc Trijādības un svētās taisnās Annas, Dievmātes mātes, aizmigšanas dienā, Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcā notika svinības par godu draudzes dibināšanas 200 gadu jubilejai. Dievišķo
liturģiju šajā dienā ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas
Metropolīta Aleksandra svētību kalpoja viņa vikārs - Augstisvētītais
Jelgavas Bīskaps Jānis. Svētku aizlūgumu pēc Dievišķās liturģijas
kalpoja Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītājs Visaugstisvētītais
Metropolīts Aleksandrs.
Diženā un skaistā Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīca šajā
dienā bija dievlūdzēju piepildīta – kopā ar vietējiem draudzes locekļiem
dievkalpojumā piedalījās arī ticīgie no apkārtējām draudzēm un arī no
Rīgas. Sagaidot draudzes 200 gadu jubileju, baznīcā tika pabeigti
nozīmīgi remontdarbi, nomainot visus centrālā kupola logus, kā arī
pabeigti centrālā kupola gleznojumi, kuros attēlots Kungs Visauzturētājs
un svētie apustuļi un evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūka un Jānis.
Dievišķā liturģija notika baznīcslāvu un latviešu valodā. Liturģijas
laikā izskanēja īpaši lūgumi par mieru Ukrainā un pateicības lūgumi par
visiem šeit klātesošajiem un lūdzošajiem, kuri piedalās šīs dienas
svinībās. Pēc tam Bīskaps Jānis nolasīja lūgšanu Pestītājam par
naidnieku samierināšanu un karadarības pārtraukšanu. Ektēnijā par
mirušajiem izskanēja lūgšanas par visiem mūža miegā aizmigušajiem šīs
baznīcas cēlējiem, pārziņiem, labdariem un draudzes locekļiem, un par
mūžam pieminamajiem arhibīskapu Jāni (Garklāvu), virspriesteri Sergiju
Garklāvu, diakonu Borisu Garklāvu ar viņu mirušajiem tuviniekiem un
visiem kopš laika gala mūža miegā aizmigušajiem pareizticīgajiem
kristiešiem.
Dievkalpojumā dziedāja lielais koris no Rīgas Ņevas Aleksandra
baznīcas reģentes Irīnas Kildišas vadībā. Šajā dienā, ņemot vērā klirosa
nelielos izmērus, Ņevas Aleksandra baznīcas lielais koris izvietojās pa
labi no altāra, pretī sava debesu aizbildņa – svētā labticīgā lielkņaza
Ņevas Aleksandra ikonai. Nevar neatzīmēt, ka Limbažu baznīcā ir
brīnišķīga akustika, un šodien ticīgie priecājās par svinīgo un skaisto
lielā kora dziedājumu.
Pēc Dievišķās liturģijas Augstisvētītais Bīskaps Jānis kopā ar
dievkalpojumā kalpojošajiem garīdzniekiem devās sagaidīt Latvijas
Pareizticīgās Baznīcas Vadītāju – Visaugstisvētīto Rīgas un visas
Latvijas Metropolītu Aleksandru. Skanot baznīcas svētku zvanu skaņām
Visaugstisvētītais Valdnieks Metropolīts Aleksandrs tika sagaidīts ar
sālsmaizi un ziediem. Paklanījies vietēji godājamām svēto ikonām,
Valdnieks Metropolīts pārģērbās, lai kalpotu svētku aizlūgumu par godu
Limbžu draudzes 200 gadu jubilejai.
Viņa Eminencei aizlūgumā līdzkalpoja Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps
Jānis, Rīgas eparhijas vikārs; Valmieras apriņķa un Svētās Trijādības
baznīcas Pārdaugavā pārzinis mitroforais virspriesteris Nikolajs
Tihomirovs; LPB Sinodes sekretārs un Rīgas Erceņģeļa Mihaila baznīcas
pārzinis mitroforais virspriesteris Oļegs Peļevins; Siguldas svētā
apustuļa Andreja Pirmsauktā baznīcas pārzinis virspriesteris Sergijs
Nazarovs; Jelgavas Simeona un Annas katedrāles klēriķis virspriesteris
Aleksandrs Razdaibeda; Limbažu draudzi apkalpojošais garīdznieks
virspriesteris Pāvils Kušnarjovs; Rīgas Jāņa priekšteča baznīcas
klēriķis arhidiakons Germans (Kartašovs) un Rīgas Ņevas Aleksandra
baznīcas klēriķis diakons Aleksandrs Akatovs. Baznīcā atradās Limbažu
novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Ticīgo vidū dievkalpojumā lūdzās arī baznīcas vecākā draudzes locekle
un Limbažu Kunga Apskaidrošanās baznīcas draudzes vecākā Anna Garklāva,
kuras tēvocis Augstisvētītais arhibīskaps Jānis (Garklāvs) (25.05.1898 –
11.04.1982) kopš 1944. gada līdz pat savai nāvei bija Dievmātes
brīnumdarošās Tihvinas ikonas sargātājs.
Aizlūguma noslēgumā Valdnieks Metropolīts ceļos nometies nolasīja
lūgšanu Dievmātes Tihvinas ikonai, pēc tam, skanot augstiteikšanas
dziedājumam, godināja šīs svētās ikonas vietēji godināmo kopiju.
Pēc tam tika kalpota litija par mūžam pieminamo arhibīskapu Jāni
(Garklāvu), virspriesteri Sergiju Garklāvu, diakonu Borisu Garklāvu ar
viņu mirušajiem tuviniekiem un visiem kopš laika gala mūža miegā
aizmigušajiem šī dievnama pārziņiem, labdariem, celtniekiem,
ziedotājiem, klēru un šī dievnama draudzes locekļiem. Liijas noslēgumā
“mūžīga piemiņa” izskanēja baznīcslāvu un latviešu valodā.
Dievkalpojuma noslēgumā izskanēja ilgu gadu vēlējums
Visaugstisvētītajam Metropolītam Aleksandram, Augstisvētītajam Bīskapam
Aleksandram un Augstisvētītajam Bīskapam Jānim ar viņu Dieva sargāto
draudzi. Pēc tam latviešu valodā izskanēja ilgu gadu vēlējums mūsu
Latvijas valstij, prezidentam, Saeimai, varām un tautai, Limbažu domes
priekšsēdētājam ar strādājošiem un visiem Limbažu iedzīvotājiem, šīs
dievnama labdariem un ziedotājiem un visiem pareizticīgajiem
kristiešiem.
Pēc tam LPB Vadītāju sveica Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis,
kurš pateicās Valdniekam Metropolītam par baznīcas apmeklējumu dienā,
kad tiek atzīmēta pareizticīgās draudzes dibināšanas Limbažos 200 gadu
jubileja un veikto dievkalpojumu.
Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts
Aleksandrs savā sprediķī apsveica garīdzniekus, baznīcas padomi un
Limbažu draudzi jubilejā un pateicās Limbažu novada pašvaldības
priekšsēdētājam Dagnim Straubergam par viņa gādību par Limbažu
pareizticīgo baznīcu un apmeklējumu draudzes 200 gadu jubilejas
svinībās, kas notika Limbažu svētku dienu laikā. Savā sprediķī
Metropolīts Aleksandrs augsti novērtēja Augstisvētītā Bīskapa Jāņa
veiktos darbus un gādību par savu dzimto draudzi, kur viņš audzis un
kalpojis savas svētkalpotāja kalpošanas pirmajos gados.
Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs īpaši pateicās
draudzes vecākajai Annai Garklāvai par ilggadīgo darbu un rūpēm Limbažu
draudzē, apsveica viņu debesu aizbildnes piemiņas dienā un pasniedza
viņai svēto prosforu un ziedus, kā arī nupat izdoto grāmatu «Jānis
(Garklāvs), Rīgas bīskaps (1943-1944). Иоанн (Гарклавс), епископ
Рижский (1943-1944)», kuras autors ir Metropolīts Aleksandrs.
Šajā grāmatā, kuras izdošana saistīta ar Limbažu draudzes 200 gadu
jubileju, publicētas retas fotogrāfijas no Limbažu Kristus
Apskaidrošanās baznīcas arhīva un virspristera Aleksandra Garklāva
personīgā arhīva.
Piemiņai par draudzes jubileju Limbažu novada pašvaldības
priekšsēdētājam Dagnim Straubergam tika uzdāvināta jaunizdotā grāmata un
ziedi.
Pēc tam Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītājs un Dagnis
Straubergs devās uz arhibīskapa Jāņa (Garklāva) piemiņas muzeju, kur
notika tā simboliskā atklāšana, kopīgi pārgriežot baltu lentu.
Iepazinies ar muzeja eksopozīciju, Visaugstisvētītais Metropolīts
Aleksandrs atgriezās Rīgā.
Piemiņai par vēsturisko notikumu visiem dievlūdzējiem tika
dāvinātas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra ikoniņas, pēc tam
visiem klātesošajiem tika piedāvāts cienasts.
LPB preses dienests
Vēsturiska izziņa.
Pareizticīgo draudze nelielajā Vidzemes pilsētiņā Limbažos
(agrāk Lemisele) ir vecākā Vidzemes novadā. Tā nodibināta jau 1822.
gadā. 1828. gadā par valsts un privātiem līdzekļiem šeit tika sākta
nelielas mūra baznīcas celtniecība. Ar Visaugstisvētītā Nataniēla,
Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes arhibīskapa, svētību baznīca tika
iesvētīta 1830. gada 30. maijā par godu svētajam labticīgajam kņazam
Ņevas Aleksandram.
XIX gadsimta pirmajā pusē Lemsāles baznīca bija vienīgais
pareizticīgo dievnams visā Vidzemes centrālajā daļā. 1845. gadā, kad
sākās latviešu masveida pievienošanās Pareizticībai, šajā draudzē
pareizticību pieņēma simtiem cilvēku – tikai vienā gadā vien 1054
cilvēki. Drīz vien Lemsāles apkārtnē tika izveidotas arī citas
pareizticīgo draudzes, bet Lemsāles draudze joprojām palika plašākā visā
novadā.
Vecā baznīca, kaut arī mūra, tomēr zema un šaura, vairs
nespēja apmierināt lielās draudzes vajadzības. Tādēļ 1901. gadā, ar
Visaugstisvētītā Rīgas un Mītavas arhibīskapa Agafangela svētību, tika
ielikts jaunās baznīcas pamatakmens. Tā tika celta pēc ievērojamā un
talantīgā arhitekta Vladimira Lunska projekta un kļuva par pašu lielāko
pareizticīgo dievnamu Vidzemē.
Ar Limbažu draudzi saistīts viens no ievērojamākajiem XX
gadsimta baznīcas hierarhiem, arhibīskaps Jānis (Garklāvs). Viņš dzimis
Limbažos, dziļi ticīgā latviešu ģimenē, kuri pieņēma Pareizticību XIX
gadsimta 40-tajos gados. Limbažos nākamais Virsgans sāka savu kalpošanu
Kristus Baznīcai kā vietējas draudzes psalmotājs. Kungs bija lēmis viņam
kļūt par Rīgas bīskapu smagajos kara gados, bet 1944. gadā viņš
aizbrauca no Latvijas, pavadot brīnumdarošo Dievmātes Tihvinas ikonu,
kuras sargātājs viņš bija līdz sava mūža pēdējām dienām. Valdnieks Jānis
(Garklāvs) nomira 1944. gadā ASV, būdams Čikāgas un Mineapoles
arhibīskaps. Pēc viņa nāves par ikonas sargātāju kļuva viņa audžudēls
virspriesteris Sergijs Garklāvs, kurš 2004. gadā atveda brīnumdarošo
ikonu atpakaļ uz Tihvinu. Ikona Krievijā atgriezās caur Rīgu, kur
apmēram 200 tūkstoši cilvēku ieradās to godināt. Viņu vidū bija arī
Limbažu draudzes locekļi. Dievmātes Tihvinas ikona no Kristus
Apskaidrošanās baznīcas toreiz tika atvesta uz Rīgu un pielikta pie īstā
brīnumdarošā tēla.
Šodien Limbažu draudze ir viena no labākajām Vidzemē.
Dievkalpojumi šeit notiek divās valodās – baznīcslāvu un latviešu.
Pateicoties enerģiskā draudzes pārziņa, igumena Jāņa (Sičevska) – šodien
Augstisvētītā Jelgavas bīskapa, Rīgas eparhijas vikāra – pūlēm,
2004.-2007. gadā dievnamā notika plaši remonta-restaurācijas darbi: tika
ierīkota jauna apkures sistēma, nomainīts jumta segums, kupoli pārklāti
ar vara pārsegumu, tajos tika uzstādīti jauni krusti, veikts
kvalitatīvs baznīcas iekštelpu remonts. Baznīcas teritorija ir
labiekārtota, to ierobežo skaista metālā kalta sēta ar augstiem vārtiem.
2007. gadā baznīcai tika iegādāti 6 jauni zvani, kuru iesvētīšanā
piedalījās draudzes viesis – virspriesteris Sergijs Garklāvs.2015. gadā
tika pabeigti altārsienu gleznojumi, bet 2016. gadā altārgaldam tika
uzlikta riza.
Draudzes svētumu vidū, kopā ar Dievmātes Tihvinas ikonu,
svētītāja Nikolaja un svētā Ņevas Aleksandra ikonu, īpaši godināta ir
svētā lielmocekļa un dziedinātāja Panteleimona ikona, atsūtīta no Svētā
Atona kalna, no Krievu Panteleimona klostera.
Avots: www.pareizticiba.lv