Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Svinības Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcā par godu draudzes dibināšanas 200 gadu jubilejai

2022. gada 7. augustā, astotajā svētdienā pēc Trijādības un svētās taisnās Annas, Dievmātes mātes, aizmigšanas dienā, Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcā notika svinības  par godu draudzes dibināšanas 200 gadu jubilejai. Dievišķo liturģiju šajā dienā ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību kalpoja viņa vikārs - Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis. Svētku aizlūgumu pēc Dievišķās liturģijas kalpoja Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītājs Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs.

Diženā un skaistā Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīca šajā dienā bija dievlūdzēju piepildīta – kopā ar vietējiem draudzes locekļiem dievkalpojumā piedalījās arī ticīgie no apkārtējām draudzēm un arī no Rīgas. Sagaidot draudzes 200 gadu jubileju, baznīcā tika pabeigti nozīmīgi remontdarbi, nomainot visus centrālā kupola logus, kā arī pabeigti centrālā kupola gleznojumi, kuros attēlots Kungs Visauzturētājs un svētie apustuļi un evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūka un Jānis.

Dievišķā liturģija notika baznīcslāvu un latviešu valodā. Liturģijas laikā izskanēja īpaši lūgumi par mieru Ukrainā un pateicības lūgumi par visiem šeit klātesošajiem un lūdzošajiem, kuri piedalās šīs dienas svinībās. Pēc tam Bīskaps Jānis nolasīja lūgšanu Pestītājam par naidnieku samierināšanu un karadarības pārtraukšanu. Ektēnijā par mirušajiem izskanēja lūgšanas par visiem mūža miegā aizmigušajiem šīs baznīcas cēlējiem, pārziņiem, labdariem un draudzes locekļiem, un par mūžam pieminamajiem arhibīskapu Jāni (Garklāvu), virspriesteri Sergiju Garklāvu, diakonu Borisu Garklāvu ar viņu mirušajiem tuviniekiem un visiem kopš laika gala mūža miegā aizmigušajiem pareizticīgajiem kristiešiem.

Dievkalpojumā dziedāja lielais koris no Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcas reģentes Irīnas Kildišas vadībā. Šajā dienā, ņemot vērā klirosa nelielos izmērus, Ņevas Aleksandra baznīcas lielais koris izvietojās pa labi no altāra, pretī sava debesu aizbildņa – svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra ikonai. Nevar neatzīmēt, ka Limbažu baznīcā ir brīnišķīga akustika, un šodien ticīgie priecājās par svinīgo un skaisto lielā kora dziedājumu.

Pēc Dievišķās liturģijas Augstisvētītais Bīskaps Jānis kopā ar dievkalpojumā kalpojošajiem garīdzniekiem devās sagaidīt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītāju – Visaugstisvētīto Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru. Skanot baznīcas svētku zvanu skaņām Visaugstisvētītais Valdnieks Metropolīts Aleksandrs tika sagaidīts ar sālsmaizi un ziediem. Paklanījies vietēji godājamām svēto ikonām, Valdnieks Metropolīts pārģērbās, lai kalpotu svētku aizlūgumu par godu Limbžu draudzes 200 gadu jubilejai.

Viņa Eminencei aizlūgumā līdzkalpoja Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs; Valmieras apriņķa un Svētās Trijādības baznīcas Pārdaugavā pārzinis mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs; LPB Sinodes sekretārs un Rīgas Erceņģeļa Mihaila baznīcas pārzinis mitroforais virspriesteris Oļegs Peļevins; Siguldas svētā apustuļa Andreja Pirmsauktā baznīcas pārzinis virspriesteris Sergijs Nazarovs; Jelgavas Simeona un Annas katedrāles klēriķis virspriesteris Aleksandrs Razdaibeda; Limbažu draudzi apkalpojošais garīdznieks virspriesteris Pāvils Kušnarjovs; Rīgas Jāņa priekšteča baznīcas klēriķis arhidiakons Germans (Kartašovs) un Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķis diakons Aleksandrs Akatovs. Baznīcā atradās Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Ticīgo vidū dievkalpojumā lūdzās arī baznīcas vecākā draudzes locekle un Limbažu Kunga Apskaidrošanās baznīcas draudzes vecākā Anna Garklāva, kuras tēvocis Augstisvētītais arhibīskaps Jānis (Garklāvs) (25.05.1898 – 11.04.1982) kopš 1944. gada līdz pat savai nāvei bija Dievmātes brīnumdarošās Tihvinas ikonas sargātājs.

Aizlūguma noslēgumā Valdnieks Metropolīts ceļos nometies nolasīja lūgšanu Dievmātes Tihvinas ikonai, pēc tam, skanot augstiteikšanas dziedājumam, godināja šīs svētās ikonas vietēji godināmo kopiju.

Pēc tam tika kalpota litija par mūžam pieminamo arhibīskapu Jāni (Garklāvu), virspriesteri Sergiju Garklāvu, diakonu Borisu Garklāvu ar viņu mirušajiem tuviniekiem un visiem kopš laika gala mūža miegā aizmigušajiem šī dievnama pārziņiem, labdariem, celtniekiem, ziedotājiem, klēru un šī dievnama draudzes locekļiem. Liijas noslēgumā “mūžīga piemiņa” izskanēja baznīcslāvu un latviešu valodā.

Dievkalpojuma noslēgumā izskanēja ilgu gadu vēlējums Visaugstisvētītajam Metropolītam Aleksandram, Augstisvētītajam Bīskapam Aleksandram un Augstisvētītajam Bīskapam Jānim ar viņu Dieva sargāto draudzi. Pēc tam latviešu valodā izskanēja ilgu gadu vēlējums mūsu Latvijas valstij, prezidentam, Saeimai, varām un tautai, Limbažu domes priekšsēdētājam ar strādājošiem un visiem Limbažu iedzīvotājiem, šīs dievnama labdariem un ziedotājiem un visiem pareizticīgajiem kristiešiem.

Pēc tam LPB Vadītāju sveica Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, kurš pateicās Valdniekam Metropolītam par baznīcas apmeklējumu dienā, kad tiek atzīmēta pareizticīgās draudzes dibināšanas Limbažos 200 gadu jubileja un veikto dievkalpojumu.

Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs savā sprediķī apsveica garīdzniekus, baznīcas padomi un Limbažu draudzi jubilejā un pateicās Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājam Dagnim Straubergam par viņa gādību par Limbažu pareizticīgo baznīcu un apmeklējumu draudzes 200 gadu jubilejas svinībās, kas notika Limbažu svētku dienu laikā. Savā sprediķī Metropolīts Aleksandrs augsti novērtēja Augstisvētītā Bīskapa Jāņa veiktos darbus un gādību par savu dzimto draudzi, kur viņš audzis un kalpojis savas svētkalpotāja kalpošanas pirmajos gados.

Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs īpaši pateicās draudzes vecākajai Annai Garklāvai par ilggadīgo darbu un rūpēm Limbažu draudzē, apsveica viņu debesu aizbildnes piemiņas dienā un pasniedza viņai svēto prosforu un ziedus, kā arī nupat izdoto grāmatu «Jānis (Garklāvs), Rīgas bīskaps (1943-1944). Иоанн (Гарклавс), епископ Рижский (1943-1944)», kuras autors ir Metropolīts Aleksandrs. Šajā grāmatā, kuras izdošana saistīta ar Limbažu draudzes 200 gadu jubileju, publicētas retas fotogrāfijas no Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcas arhīva un virspristera Aleksandra Garklāva personīgā arhīva.

Piemiņai par draudzes jubileju Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājam Dagnim Straubergam tika uzdāvināta jaunizdotā grāmata un ziedi.

Pēc tam Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītājs un Dagnis Straubergs devās uz arhibīskapa Jāņa (Garklāva) piemiņas muzeju, kur notika tā simboliskā atklāšana, kopīgi pārgriežot baltu lentu. Iepazinies ar muzeja eksopozīciju, Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs atgriezās Rīgā.

Piemiņai par vēsturisko notikumu visiem dievlūdzējiem tika dāvinātas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra ikoniņas,  pēc tam visiem klātesošajiem tika piedāvāts cienasts.

LPB preses dienests
 
Vēsturiska izziņa.

Pareizticīgo draudze nelielajā Vidzemes pilsētiņā Limbažos (agrāk Lemisele) ir vecākā Vidzemes novadā. Tā  nodibināta jau 1822. gadā. 1828. gadā par valsts un privātiem līdzekļiem šeit tika sākta nelielas mūra baznīcas celtniecība. Ar Visaugstisvētītā Nataniēla, Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes arhibīskapa, svētību baznīca tika iesvētīta 1830. gada 30. maijā par godu svētajam labticīgajam kņazam Ņevas Aleksandram.

XIX gadsimta pirmajā pusē Lemsāles baznīca bija vienīgais pareizticīgo dievnams visā Vidzemes centrālajā daļā. 1845. gadā, kad sākās latviešu masveida pievienošanās Pareizticībai, šajā draudzē pareizticību pieņēma simtiem cilvēku – tikai vienā gadā vien 1054 cilvēki. Drīz vien Lemsāles apkārtnē tika izveidotas arī citas pareizticīgo draudzes, bet Lemsāles draudze joprojām palika plašākā visā novadā.

Vecā baznīca, kaut arī mūra, tomēr zema un šaura, vairs nespēja apmierināt lielās draudzes vajadzības. Tādēļ 1901. gadā, ar Visaugstisvētītā Rīgas un Mītavas arhibīskapa Agafangela svētību, tika ielikts jaunās baznīcas pamatakmens. Tā tika celta pēc ievērojamā un talantīgā arhitekta Vladimira Lunska projekta un kļuva par pašu lielāko pareizticīgo dievnamu Vidzemē.

Ar Limbažu draudzi saistīts viens no ievērojamākajiem XX gadsimta baznīcas hierarhiem, arhibīskaps Jānis (Garklāvs). Viņš dzimis Limbažos, dziļi ticīgā latviešu ģimenē, kuri pieņēma Pareizticību XIX gadsimta 40-tajos gados. Limbažos nākamais Virsgans sāka savu kalpošanu Kristus Baznīcai kā vietējas draudzes psalmotājs. Kungs bija lēmis viņam kļūt par Rīgas bīskapu smagajos kara gados, bet 1944. gadā viņš aizbrauca no Latvijas, pavadot brīnumdarošo Dievmātes Tihvinas ikonu, kuras sargātājs viņš bija līdz sava mūža pēdējām dienām. Valdnieks Jānis (Garklāvs) nomira 1944. gadā ASV, būdams Čikāgas un Mineapoles arhibīskaps. Pēc viņa nāves par ikonas sargātāju kļuva viņa audžudēls virspriesteris Sergijs Garklāvs, kurš 2004. gadā atveda brīnumdarošo ikonu atpakaļ uz Tihvinu. Ikona Krievijā atgriezās caur Rīgu, kur apmēram 200 tūkstoši cilvēku ieradās to godināt. Viņu vidū bija arī Limbažu draudzes locekļi. Dievmātes Tihvinas ikona no Kristus Apskaidrošanās baznīcas toreiz tika atvesta uz Rīgu un pielikta pie īstā brīnumdarošā tēla.

Šodien Limbažu draudze ir viena no labākajām Vidzemē. Dievkalpojumi šeit notiek divās valodās – baznīcslāvu un latviešu. Pateicoties enerģiskā draudzes pārziņa, igumena Jāņa (Sičevska) – šodien Augstisvētītā Jelgavas bīskapa, Rīgas eparhijas vikāra – pūlēm, 2004.-2007. gadā dievnamā notika plaši remonta-restaurācijas darbi: tika ierīkota jauna apkures sistēma, nomainīts jumta segums, kupoli pārklāti ar vara pārsegumu, tajos tika uzstādīti jauni krusti, veikts kvalitatīvs baznīcas iekštelpu remonts. Baznīcas teritorija ir labiekārtota, to ierobežo skaista metālā kalta sēta ar augstiem vārtiem. 2007. gadā baznīcai tika iegādāti 6 jauni zvani, kuru iesvētīšanā piedalījās draudzes viesis – virspriesteris Sergijs Garklāvs.2015. gadā tika pabeigti altārsienu gleznojumi, bet 2016. gadā altārgaldam tika uzlikta riza.

Draudzes svētumu vidū, kopā ar Dievmātes Tihvinas ikonu, svētītāja Nikolaja un svētā Ņevas Aleksandra ikonu, īpaši godināta ir svētā lielmocekļa un dziedinātāja Panteleimona ikona, atsūtīta no Svētā Atona kalna, no Krievu Panteleimona klostera.

‍Avots: www.pareizticiba.lv



 
Lapa atjaunota 19. Sep., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »