|
Savienības nama pamatakmenim - 90Mūsu draudžu Savienības nams tika atvērts 1934. gada 11. novembrī,
taču tā pamatakmens tika likts divus gadus agrāk – 1932. gada
31. jūlijā.
Pamatakmens likšana bija liels un nozīmīgs, pat simbolisks, notikums
mūsu draudžu tā laika dzīvē, kuru aizēnot varēja vien globālās
ekonomiskās krīzes rašanās un fakts, ka tajā brīdī mūsu kopdarbs bija
sadalījies divās savienībās.
Savienības nama celtniecības ideja un celtniecība ir liecība mūsu
priekšgājēju ticībai. Faktiski to var sacīt par ikvienu dievnamu, jo
katrs no tiem ir liecība ticībai, kopdarba nozīmei un spējai iet uz
izvirzītajiem mērķiem. Aiz katra dievnama ir nodoms, lai tas būtu
pulcēšanās vieta visiem, kuri, meklējot jēgu dzīvei, ir sastapušies ar
aicinājumu ienākt un uzklausīt evaņģēlija vēsti. Aiz katra dievnama ir
konkrēta draudze un cilvēku pašaizliedzība, katru darbu darot ticībā, ka
īstā laikā būs nepieciešamie resursi tālākiem darbiem. Katrs dievnams
ir liecība par cilvēkiem, kuriem rūpēja nostiprināt mūsu draudžu
atpazīstamību un reputāciju sabiedrībā. Katrs dievnams aicina uz kopību
un sadraudzību, pulcējoties ap evaņģēliju un Dieva Vārdu kopumā.
Mūsu Savienības nams nav izņēmums. Ideja par Savienības namu, kurā
tiktu apvienotas mūsu darba nozares, seminārs, draudze, izdevniecība un
vadība, tika izlolota jau gadus iepriekš. Mācītājs Jānis Aleksandrs
Freijs ir bijis šīs idejas redzamākais virzītājs un atbalstītājs. Paša
nama celtniecības gaita ir plaši aprakstīta tā laika “Kristīgās Balss”
slejās. Nozīmīgu celtniecības vēstures apkopojumu ir aprakstījis brālis
Alvils Sausiņš. Par Savienības nama celtniecību varam lasīt arī bīskapa
Jāņa Tervita darbos un citos avotos. Tāpēc šī raksta mērķis nav
pārstāstīt jau labi izpētīto, bet gan pievērst uzmanību vienam vēstures
avotam, kurš liecina par celtniecības gaitu un par kura pastāvēšanu līdz
nesenam laikam nebija ziņu, ka tas būtu saglabājies. Tā ir Savienības
nama celtniecības kases grāmatu. Pateicoties mūsu draudžu cilvēku
vērībai, uzzināju, ka tīmeklī tiek tirgota “Latv.Bapt. Draudžu
Savienības nama Būvkomisijas kases apgrozījumi”. Šobrīd šis vēstures
avots ir Latvijas baptistu vēstures biedrības rīcībā un papildina
bīskapa Jāņa Tervita arhīva kolekciju. Iespējams, ka tas ir bijis
Savienības nama cēlēja Pētera Kļaviņa darba materiāls, kurš bija Rīgas
Krāšanas un Aizdošanas biedrības direktors un kopā ar Jāni Buividu
Savienības nama būvniecības procesa vadītājs. P. Kļaviņa rūpes un darbs,
un personīgais ieguldījums ir bijis arī pie Rīgas Mateja un Rīgas
Āgenskalna dievnamu celtniecības.
Ko mums atklāj minētais avots? Tas apstiprina augstāk rakstīto un
liecina par cēlēju ticību un paļāvību. Aiz lietišķiem ierakstiem par
veiktajiem darbiem, iepirktajiem materiāliem un materiālu summām katrā
lapā ir saskatāma viena būtiska iezīme, proti, katrā pārnesumā, summu
kopsavilkumā par izdotajiem un ieņemtajiem materiāliem redzams, ka
plānotās un faktiskās izdevumu summas vienmēr bija lielākas par reāli
ieņemtajām summām. Taču darba beigās izdotās summas līdz pēdējam
santīmam sakrīt un pat uzrāda atlikumu. Kases grāmata liecina, ka
Savienības nama celtniecības izdevumi ir bijuši 225797,41 latu. Lai gan
namu atklāja 1934. gada 11. novembrī, izdevumi par darbiem un rēķini ir
tikuši apmaksāti pilnībā tikai 1935. gada vidū; pēdējais ieraksts kases
grāmatā par celtniecību ir izdarīts 1935. gada 20. jūnijā.
Mūsu Savienības nama cēlēji ir bijuši atbildīgi un uzticami savu
darījumu vešanā un saistību kārtošanā. Šis avots ir liecība mums, kura
atgādina pateikties Dievam par šiem ļaudīm, par viņu veikumu un lūgt,
lai mūsu skaistais Savienības nams vienmēr pilda to nodomu, kuram tas
tika celts, kurā tik daudzi ielika savas lūgšanas, ziedojumus, ticību un
pašaizliedzību. Šis avots atgādina, ka reti kad ir iespējams ar pilnām
kabatām iesākt kādu no darbiem vai nodomiem, - tie vienmēr būs saistīti
ar izsvērtu plānošanu, darbu organizāciju, kopības un ticības nozīmi.
Domājot par Savienības namu un mūsu dievnamiem kopumā, sargāsim un
rūpēsimies gan par saviem sirmajiem dievnamiem, gan par katru dievnamu
vai pulcēšanās vietu, kuru durvis ir atvērtas evaņģēlija vēsts
sludināšanai un žēlsirdības darbam. Savienības nama pamatakmens likšanas
atceres sakarā arī domāsim un lūgsim, kur un kad tiks likti jauni
pamatakmeņi dievnamiem vietās, kurās vēlamies, lai tiek paplašināta
evaņģēlija vēsts klātbūtne.
Oļegs Jermolājevs,
LBDS mācītājs Avots: www.lbds.lv
|