Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Pastkarte no pagātnes - Brāļu draudzes saiešanas nams Gaidē

1924. gadā, sākot Latvijas kultūras pieminekļu saraksta stādīšanu, par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams. Tas atradās Vidzemē, Kauguru ciema Gaidē. Tas ir bijis svarīgs tautas celtniecības un hernhūtiešu nestās garīgās atmodas liecinieks – etnogrāfijas piemineklis, kura nozīme tikusi vērtēta kā izcila. Pēc kara ēka lietota kā “Privātu iedzīvotāju dzīvoklis un kūts”, līdz 1953.gadā gājusi bojā. Tiek uzskatīts, ka ēku pēc būtības ir sagrāvusi okupācijas vara.

Gaidu brāļu draudzes saiešanas nams kā pirmais Latvijas Republikas aizsargājamais piemineklis izsludināts “Valdības Vēstneša” 1924.gada 16.aprīļa 89.numurā, bet jau no 1923.gada novembra Pieminekļu valde par ēkas pārraugu bija nozīmējusi agronomu H. Enzeliņu.

‍Ēka ir  bijusi vienstāva tēstu koku guļbūve ar krusta pakšiem uz nemūrētu laukakmeņu pamatiem ēkas stūros. Tā celta 1765.gadā par Brāļu draudzes locekļu saziedotajiem līdzekļiem. Ēkas izmēri: 19,1 x 10,9 m. Tai bijis neregulārs divu daļu plānojums ar lielu lūgšanu telpu un nelielu sacītāja kambari.  Atšķirībā no citiem saieta namiem, kur parasti bija divas ieejas, šeit vīriešiem un sievietēm bijusi kopīga uzgaidāmā telpa (priekšnams), bet lūgšanu telpā tie, ievērojot tradīcijas, sēdējuši katrs savā pusē. Ēkas durvīm bijuši vairāki dekoratīvi apkalumi, lūgšanu telpā griestus balstījuši trīs dekoratīvi stabi. Salmu jumts bijis divslīpju, ar pusnošļauptiem galiem un jumta pārkari.  Sākotnēji ēkas dienvidu galam bijusi piebūvēta istaba, kurā darbojusies skola, bet 19.gadsimta beigās tā likvidēta un nojaukta.

‍Pirmās brīvvalsts laikā H. Enzelinš vairākkārt griezies Pieminekļu valdē ar lūgumu piešķirt finansējumu saiešanas nama jumta remontam, līdz 1937.gadā no Kultūras fonda līdzekļiem tikuši piešķirti  un izlietoti 250 lati.

‍Tomēr stāvoklis pasliktinājās un 1949.gadā bija akūti nepieciešams siju, atsevišķu vaiņagu un jumta remonts. Tas nav noticis, un 1952.gadā Kauguru ciema Izpildu komitejas pārstāvji sastāda aktu par nama “neciešamo stāvokli” – par to daiļrunīgi liecina apsekojums, kas saglabājies NKMP Pieminekļu dokumentācijas centra arhīvā.

‍“Komisija apskatīja Valmieras rajona Kauguru ciema Gaides saiešanas namu”, kurš atrodas pieminekļu valdes aizsardzībā un konstatēja sekojošu[1]:

‍1.Augšā minētais nams ir vairāk kā 200 gadus vecs, celts ar apaļiem priežu baļķiem. Māja ir ar salmu jumtu, kurš no laika maiņām ziemeļu galā ir caurs un no lietus iespaida ir ielīkuši griezti un istaba ir ar stutēm sastutēta. Minētā istabā dzīvo Ziediņa Zane, kura tur dzīvo jau 35 gadus. Tā kā griezti ir ielīkuši, tad Ziediņas dzīvošana tur ir bīstama.

‍2. Mājas dienvidu galā 4 gadus ir dzīvojis pilsonis Deula Ivans, kurš, pāriedams uz Valmieras pilsētu dzīvot, ir izplēsis mājas dienvidu gala dēļu sienu un ķēķa plīti. Bez tam minētam galam nav 4 logu, kuri aizsisti ar dēļiem. Deula Ivans paskaidro, ka viņš saiešanu namā pats no dēļiem ietaisījis istabu un plīti ielicis no sava materiāla.

‍3. Tā kā minēts nams atrodas neciešamā stāvoklī un lai viņu saglabātu, tad tur nepieciešams remonts, uz ko komisija griež pieminekļu valdes uzmanību, lai pasargātu ēku no bojā ejas.”

‍Spriežot pēc LPSR MP Arhitektūras pārvaldes priekšnieka E. Kišē un Valmieras rajona Izpildu komitejas sarakstes, Gaides saiešanas nams 1953.gadā nenoskaidrotos apstākļos nodedzis.

‍Šī iemesla dēļ Latvijā pirmais piemineklis, diemžēl, nav saglabājies un tā izskats ir aplūkojams vien senajās pieminekļu valdes fotogrāfijās un zīmējumos.

‍Informācija sagatavota pēc NKMP Pieminekļu dokumentācijas centra materiāliem. 

‍[1] Citātā daļēji saglabāta oriģinālā rakstība 

‍Autors: Elvita Ruka

‍Avots: www.nkmp.gov.lv


 
Lapa atjaunota 23. Jul., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »