Rīgas Ņevas Aleksandra baznīca lūgšanās atzīmē baznīcas 195 gadu jubileju

Rīgas svētā labticīgā liekņaza Ņevas Aleksandra baznīca ir unikāls XIX gadsimta pirmā ceturkšņa baznīcas koka arhitektūras piemineklis. Ņevas Aleksandra baznīca atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, tai ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Baznīcas pirmais pamatakmens tika ielikts 1820. gada 29. aprīlī (pēc v.st.), bet 1825. gada 31. oktobrī (pēc v.st.) ar Augstisvētītā Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes guberņas arhibīskapa Jevgēņija (Kazanceva) svētību baznīca tika iesvētīta. 2020. gadā baznīca svin savu 195 gadu jubileju kopš celtniecības pabeigšanas un iesvētīšanas.

Vēsturiskie dokumenti saglabājuši galveno ziedotāju vārdus: baznīca celta ar Rīgas ģenerālgubernatora Filipa Pauluči gādību “par Monarha un sabiedrības ziedojumiem” – līdzekļus celtniecībai piešķīra Imeperators Aleksandrs I, Valdošā Sinode un vāca vietējie iedzīvotāji, kuru vidū bija tirgotāji Pāvels Gračovs, Mihails Badrovs un Mihejs Popadjins. Baznīcā saglabājusies ikona, kurā attēloti baznīcas celtniecības atblastītāju Debesu aizbildņi – svētais pravietis Miha, svētais Erceņģelis Mihails un svētais moceklis Pāvils.

Baznīca celta pēc arhitekta K. F. Breitkreica projekta, sākotnēji no koka, bet 1830. gadā tā tika apmesta no ārienes un iekšpuses. Ārsienas tradicionāli tiek krāsotas dažādos dzeltenas krāsas toņos. Nākamajos gados baznīca pakāpeniski tika labiekārtota. 1845. gadā baznīcas otrajā stāvā tika izbūvēts altāris par godu Kunga Pretīmņemšanai.

Sākotnēji baznīcai zvanu torņa nebija. Zvani bija novietoti koka stabos zem dēļu nojumes. Atsevišķi stāvošais zvanu tornis tika uzcelts 1863. gadā ar baznīcas otrā garīdznieka t. Aleksija Ščelkunova 9vēlāk – baznīcas pārziņa, virspriestera kārtā iecelts 1877. gadā) gādību pēc arhitekta A. Edelsona projekta par draudzes locekļu ziedojumiem.

1915. gada sākumā, kad sākās Pirmais pasaules karš un fronte tuvojās Rīgai, zvanu tornī esošie seši zvani (no kuriem lielākais svēra 200 pudus) tika evakuēti uz Ņižņijnovgorodu, no kurienes vairs netika atgūti.

Uz baznīcas simt gadu jubileju par dievlūdzēju savāktajiem līdzekļiem tika iegādāts jauns zvans, kas 1925. gada 15. novembrī tika pacelts zvanu tornī. 2011. gadā tika iegādāti vēl vairāki jauni zvani, kurus 2011. gada 16. oktobrī svinīgi iesvētīja Visaugstisvētītais Rīgas un visas latvijas Metropolīts Aleksandrs. Bet 2012. gada 11. novembrī Visaugstisvētītais Valdnieks Metropolīts iesvētīja atjaunoto un no jauna apzeltīto krustu Ņevas Aleksandra baznīcas zvanu tornim.

Zināms, ka baznīcas kapitālā remonta darbi (ārpusē un iekšpusē) veikti 1852. gadā (pārziņa virspriestera Joanna Preobraženska laikā), 1907. gadā (pārziņa virspriestera Vasīlija Berezska laikā, tirgotājs Gusevs, par kopējo summu 8000 zelta rubļu), XX gadsimta 80-tajos gadus (pārziņa Pētera Smikovska laikā) un laika periodā no 2011. gada līdz 2015. gadam (pārziņa arhimandrīta Jāņa (Sičevska), tagadējā Augstisvētītā jelgavas Bīskapa Jāņa laikā).

Senais dievnams piedzīvoja pilnīgu restaurāciju, no pamatiem līdz zvanu torņa smailei. Tika restaurēta baznīcas fasāde un zvanu torņa fasāde, atjaunots baznīcas žogs, labiekārtots baznīcas pagalms, restaurēts un zvanu torņa atjaunotajā kupolā uzstādīts krusts, tika pilnībā salabots baznīcas kupols, kas tika pārklāts ar jaunu skārdu, restaurēti logi un logu rāmji kupolā, tika nomainīta lietusūdeņu kanalizācija, kuras īstenošanai tika veikti nozīmīgi meliorācijas darbi ar drenāžas ieklāšanu un lieveņa nostiprināšanu. No 2014. gada tika īstenoti baznīcas iekšienes apdares darbi. Darbu gaitā veikta sienu gleznojumu daļēja restaurācija, pilnīga elektroinstalācijas un siltumapgādes sistēmas nomaiņa, grīdas seguma nomaiņa.  

Baznīcas remonta un estaurācijas darbi tika veikti, pateicoties draudzes locekļu un labdaru ziedojumiem un ar Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda (ERAF) atbalstu.

2015. gada 26. oktobrī tika uzstādīti jauni, uzņēmumā “Sofrino” ražoti, apzeltīta metāla inditiji uz altārgalda un upurgalda, kas tika iegādāti par baznīcas labdaru ziedojumiem.

Sagaidot baznīcas 195 gadu jubileju, ar draudzes padomes gādību sākti baznīcas seno ikonu kiotu atjaunošanas darbi. Šodien nav viegli runāt par draudzes dzīvi: koronavīrusa Covid-19 pandēmija skārusi visus sabiedrības slāņus, ieviešot daudzues ierobežojumus daudzos darbības veidos. Tādēļ lūdzam visus, kuriem ir iespēja, sniegt atbalstu baznīcai iesāktā kiotu atjaunošanas darba turpināšanai, kā arī sniegt materiālu atbalstu baznīcas uzturēšanai (elektrības, apkures rēķinu apmaksai, baznīcas uzkopšanai nepieciešamo līdzekļu iegādei un citu ikdienas izdevumu segšanai). Pateicamies visiem ziedotājiem par sniegto palīdzību un atbalstu!

Tāpat ikvienam ir iespēja attālināti pasūtīt aizlūgumu par veselību vai mirušajiem, izmantojot formu, kas atrodama draudzes oficiālajā mājas lapā: https://www.xram.lv/zakazatj-pominovenie