Atklāj interesantas detaļas Jēkaba katedrāles restaurācijas procesā

Pavasarī ziņojām, ka ir sākušies Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles restaurācijas darbi. Kā pirmā tika atjaunota altāra daļas fasāde. Svētdien svinēsim Rīgas Metropolijas dievnamu iesvētīšanas dienu, bet 25. jūlijā svētā Jēkaba piemiņas dienu. Šai sakarā lūdzām restauratoru Valdi Plato, kas strādā pie katedrāles fasādes atjaunošanas, pastāstīt, ko interesantu ir atklājuši, veicot šo darbu.

Restaurators priecājās, ka Jēkaba katedrālē ir saglabājušās daudzas oriģinālas lietas no 13. - 15. gadsimta. Viena no interesantām detaļām, kuru gan varēja redzēt tikai restauratori, saglabājusies no pašiem pirmsākumiem, no viduslaikiem. Tas ir mazs lodziņš altārtelpas labajā pusē, kas bija izveidots ar mērķi nodrošināt saziņu starp sprediķojošu garīdznieku baznīcas iekšpusē un ticīgajiem, kuri nedrīkstēja baznīcā ieiet, piemēram, lipīgas slimības dēļ. Arī mūsdienās, lai gan ilgu laiku par tā eksistenci neviens nenojauta, lodziņš jeb lūka kalpo kā akustisks pastiprinātājs, tikai no ārpuses uz iekšpusi. Katedrālē ilgus gadus kalpojušais diakons Gunārs Konstantinovs restauratoriem bija stāstījis, ka reizēm altārtelpā neizskaidrojamu iemeslu dēļ dzirdama dakšiņu šķindēšana no tuvumā esošās kafejnīcas. Pēc lūkas atklāšanas iemesls kļuva skaidrs. Tomēr tūristiem šis objekts tā arī paliks apslēpts, jo restauratori lūku aiztaisīja ciet, lai tā stāv neskarta nākamajām paaudzēm. Tāpat ar to bija rīkojušies iepriekšējie katedrāles restauratori 19./ 20. gadsimtu mijā.

Otra interesanta detaļa ir atveres baznīcas sienā, kas saglabājušās no laika, kad baznīca būvēta. Tās ir sastatņu koku stiprināšanas vietas. Šādi caurumi ir redzami pa visu fasādi. Restauratori pēc arhitekta norādījumiem tos atstāja neskartus. Lai gan sastatņu veidošanā tos vairs neizmantos, bet varbūt putni tur ligzdas vīs. Vēsturiskais izmantošanas princips bijis šāds: caurumos ielika kokus, kas atbalstījās pret sienu, un pa virsu uzlika dēli, uz kura amatnieks stāvēja un strādāja bez nekādiem striķiem. Tādu ainu var redzēt viduslaiku grafikās. Var šķist, ka tur kaut kas ir nepareizi uzzīmēts, bet tā nav. Šīs atveres ir tam liecība. Doma baznīcā šāds vēstures mantojums nav saglabājies.

Trešā detaļa, par kuru V. Platais ar prieku pastāstīja, ir fasādes augšā redzamās dekoratīvās konsolītes. Viņaprāt, katru no tām ir veidojis cits amatnieks, un baznīcas pasūtītāji viņiem ir devuši brīvību izpausties. Katra no tām ir veidota citā rokrakstā. Lai gan nekādu rakstisku pierādījumu tam nav, spriežot pēc līdzīgām tā laika tradīcijām – viņaprāt, amatniekiem šādi bija dota iespēja neuzkrītošā veidā atstāt liecību tam, ka ir strādājuši pie Jēkaba baznīcas būvniecības. „Tā ir attieksme pret cilvēku,” rezumēja V. Platais.

Tie, kas regulāri iet garām katedrālei, noteikti ievēroja brīdi, kad kreisās puses sakristeja bija ieguvusi gaišu apmetuma toni. Šādā brīdī V. Platajam vaicāju, vai katedrāle nebūs viscaur sarkana? Restaurators izskaidroja un vēl citās vietās parādīja, kur saskaņā ar arhitektes ieceri sienas tiks saglabātas tādā veidā, lai redzams, ka katedrāle ir būvēta vairākos posmos un dažādos veidos. „Viens periods, kad ēka ir uzcelta. Nākamais, kad piemūrēja kaut ko klāt. Līdz tam laikam tā bija neapmesta, sarkana ķieģeļu ēka. Pēc tam, vai nu izdomāja pārtaisīt, vai ugunsgrēku un karu dēļ (šī taču bija ārpilsētas baznīca, tajā laikā ordenis karoja ar pilsētu, Rīgas arhibīskaps ar mestru, baznīcai nācās ļoti daudz ciest) tā ir apmesta. Mēs nevaram ņemt un izslēgt kaut kādus periodus un taisīt visu kā sarkanus ķieģeļus, jo tad pazūd vēsture. Tomēr ir jāveido arī kaut kāds koptēls.” Arī iepriekš baznīcas sienas vietām sedza apmetums, tikai citā krāsā. Tagad tas būs sarkanā tonī. Šādi nekaitinošā veidā vērīgam skatītājam tiks parādīti visi dažādie posmi baznīcas celtniecībā un pārbūvē.

Avots: www.katolis.lv