Kāpēc priesteriem, Baznīcas darbiniekiem jāmācās par mākslu un skaisto

Neglītas baznīcas ar sliktu akustiku ir netaisnība pret liturģijas bagātību un skaistumu – šī ir tā svarīgā saikne starp mākslu un ticību, ko priesteriem ir ļoti būtiski mūsdienās saprast, nelokāmi apgalvo Vatikāna amatpersona.

‍Vatikāna Pontifikālā kultūras padome ir uzsākusi projektu studijām, kurās priesterus un citus ar kultūru saistītus Baznīcas darbiniekus apmācīs estētikā un mākslas vēsturē, jo tas dod ieguldījumu dievnamos un svētvietās iederīgas sakrālās mākslas radīšanā.

Kopā ar Itālijas Bīskapu konferenci un ar Mākslas un mākslinieciskās kultūras fonda atbalstu projekta ietvaros eksaminēs diecēzes apmācību vadītājus, kā piemēram, garīdzniekus, reliģiju skolotājus, katehētus u.c., kuri iegūs papildus zināšanas par ticības un mākslas savstarpējām attiecībām.

Projektā tiks veltīta uzmanība arī tam, kāda specifiskā apmācība Baznīcā ir māksliniekiem - arhitektiem, gleznotājiem, tēlniekiem un mūziķiem, lai tiem nodrošinātu nepieciešamās zināšanas un prasmes tādu darbu radīšanai, „kas iederas dievnamu telpās un kalpo liturģijai,“ ziņots preses relīzē.

Tas ir svarīgi - ne vien tāpēc, ka ar mākslas palīdzību iespējams pieredzēt Dievu, bet arī tāpēc, ka skaisti mākslas darbi var būt ceļš, kas mūs ved uz kontemplāciju, kas ir pašā ticības sirdī, sacīja Pontifikālās kultūras padomes vadītājs kardināls Džanfranko Ravazi (Gianfranco Ravasi) šā gada 19. janvārī.

„Iedomājieties baznīcu, kas celta izsmalcinātā stilā, kas pauž neizmērojamu skaistumu,“ viņš teica Catholic News Agency. „Un tās iekšienē var rast klusuma iespēju, un kontemplāciju, kas ir, -  tās ir acis, kas redz. Tāpēc ka ticība ir veidota pārsvarā no kontemplācijas.“

„No otras puses, ticība ir arī izpausme, ekspresija - lūgšanas izpausme, kopienas tikšanās izpausme, liturģijas izpausme, dziedāšanas izpausme un tā tālāk,“ viņš turpināja.

Skaistuma lomai liturģijā un dievkalpošanā ir saistība ar fiziskajām maņām, kardināls Ravazi paskaidroja.

„Tāpēc ir nepieciešams, ka sakrālās celtnes interjerā būtu iespēja lūgties saprotamā veidā,“ lai ticīgajam būtu viegli klausīties „telpā“.

„Šai baznīcai, piemēram, ir slikta akustika, tā neizpilda savu misiju, jo klausīšanās ir tikpat svarīga, cik kontemplācija,“ viņš teica.

Pirmajā projekta daļā tiek veikts pētījums, kas vērsts uz pašreizējo izglītības praksi Itālijā. Pēc pētījuma beigām izskatīs rezultātus un izsķirsies par jautājumiem un problēmām, uz kurām grib koncentrēties, un pēc tam uzsāks attiecīgās iniciatīvas, viņš pastāstīja.

Pētījums galvenokārt tiek veikts, izmantojot tiešsaistes aptaujas.

Izglītība projekta grupas uzmanības centrā ir tāpēc, ka pienācīga, atbilstoša apmācība mākslas jomā ir “skolas funkcija”, kardināls Rivazi teica. Tas ir arī ārkārtīgi svarīgi sabiedrībai, jo neglītas vai neizteiksmīgas ēkas neveicina iekšējo labklājību; tās arī nespēj vadīt cilvēkus uz kontemplāciju tā, kā to var darīt skaistums, viņš teica.

Baznīca ilgstoši turas pie pārliecības, ka ir ļoti liela nozīme saistībai starp mākslu un ticību, kas, pēc kardināla Rivazi teiktā, ir “kā māsas, jo abu pamatuzdevums ir mēģināt ne vien attēlot to, ko var saredzēt, vai lietu apveidu, bet arī atklāt daudz dziļāku nozīmi.”

 “Viens no pagājušā gadsimta izcilajiem māksliniekiem Pauls Klē, teicis, ka māksla neatspoguļo redzamo, bet gan neredzamo, kurā ir redzama. Tātad neredzamais, ticība, atspoguļo kaut ko sevišķi svarīgu, jo tā runā par Dievu, taču abām no tām ir uzdevums mēģināt meklēt to, kas slēpjas aiz lietu ārējā veidola,” viņš teica.

“Tāpēc mākslai un ticībai jābūt māsām, kaut arī pagājušajā gadsimtā to ceļi sķīrās un  katra gājusi savu ceļu.” 

A‍vots: www.katedrale.lv