Reformācijas laukuma atklāšana

9.februārī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Joahims Gauks svinīgā ceremonijā atklāja Reformācijas laukumu pie Rīgas Sv.Pētera baznīcas. Uz plāksnes, kas piestiprināta pie dievnama fasādes, rakstīts: “Laukums nosauks par godu Baznīcas reformācijas kustībai, kuru aizsāka Mārtiņš Luters 1517.gadā Vitenbergā (Vācijā). 

1522. gadā Rīgas pilsēta kā viena no pirmajām pasaulē pieņēma reformāciju, ieceļot Andreasu Knopkenu par mācītāju Sv.Pētera draudzē.” Laukuma atklāšanā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kultūras ministre Dace Melbārde, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps –metropolīts Zbigņevs Stankevičs, armēņu apustuliskās un Latvijas pareizticīgās baznīcas pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos, LELB arhibīskaps Jānis Vanags sacīja: “Reformācijas piecsimtgades piemiņai Rīga iegūst Reformācijas laukumu. Reformācija nebija vienkārši atgadījums vai politisks satricinājums. Reformācija pirmkārt bija godīgs mēģinājums saprast cilvēka ceļu pie Dieva un Dieva ceļu pie cilvēka. Kā es varu sastapt žēlsirdīgu, mīlošu Dievu? Kā es, grēcīgais cilvēks varu kļūt svēts? Kādēļ Kristus vēsti sauc par evaņģēliju, par labo vēsti? Reformācija lika domāt par šiem jautājumiem gan saviem sekotājiem, gan pretiniekiem. Mūsdienu cilvēks varbūt jautātu: “Nu un tad? Kā kurš tic ir privāta lieta un neskar nevienu citu.” Taču Reformācija dziļi skāra visu cilvēku dzīvi un atstāja daudzveidīgu iespaidu uz Eiropas kultūru. Vēlēšanās atjaunot cilvēka stāvēšanu Dieva priekšā sakustināja, pārveidoja un iedvesmoja gan Valsts pārvaldes modeli, gan, tautsaimniecību, mākslu, literatūru, izglītību, zinātni un tehnikas progresu, pat ikdienas sadzīvi, nemaz nerunājot par teoloģiju un baznīcu.” (Pilna arhibīskapa uzruna šeit:http://www.svetdienasrits.lv/2017/02/10/arhibiskapa-jana-vanaga-uzruna-reformacijas-laukuma-atklasana-2017-gada-9-februari-rigas-sv-petera-baznica/)

Klātesot visu Latvijā pārstāvēto luterisko baznīcu (LELB, LELBĀL, Konfesionāli luteriskās baznīcas un Vācijas evaņģēliski luteriskās baznīcas) pārstāvjiem, abi valstu prezidenti Sv.Pētera baznīcas iekšienē atklāja arī piemiņas plāksni. Uz tēlnieka Jāņa Strupuļa veidotās piemiņas plāksnes uzraksts vēsta: “Ar rīdzinieku un rātes atbalstu Rīgā un Livonijā sākās reformācija. To 1522. gada 12.jūnijā Rīgas Sv.Pētera baznīcā ievadīja luterāņu mācītāja Andreasa Knopkes divdesmit četras tēzes. 1525.gada 21.septembrī izsludinātā ticības brīvība iezīmēja garīgās atmodas un reformācijas uzvaru.”

“Rīga ir viena no pirmajām Ziemeļaustrumeiropas pilsētām, kur uzvarēja evaņģēliskā mācība. Tam bija milzīga nozīme pilsētas turpmākajā dzīvē un raksturā. Rīgu pamatoti var saukt par Reformācijas pilsētu. Taču es uzdrošinos domāt, ka Rīgas domes nolūks ir dziļāks un viedāks nekā tikai likt atcerēties, ka “reiz, sensenos laikos bija…” Īsta piemiņa ir kas vairāk. Tā iedvesmo pārmaiņas un nes augļus. Es ceru, ka sastapšanās ar Reformācijas laukumu ikvienu rosinās domāt par savu ceļu pie Dieva un par Dieva ceļu pie cilvēka Jēzū Kristū. Mūsdienīgi, atbilstoši 21. gadsimtam, taču par ideālu, kuram kalpojot mūsu kultūra reiz smēla sev iedvesmu un dzīvības sparu. Mēs sakām, ka vajadzētu vairāk mūsdienu varoņu, vairāk klusās, godīgās ikdienas varonības. Taču, profesora Tumana vārdiem sakot: “Varonība var rasties vienīgi tur, kur pastāv vērtības, kas svarīgākas par paša dzīvību, ”atgādināja arhibīskaps Vanags.

Latvijas un Vācijas prezidenti apmainījās arī ar piemiņas dāvanām, kas, interesantā kārtā, abas bija saistītas ar Mārtiņu Luteru. Mūsu valsts prezidents savam kolēģim pasniedza Rīgai un Livonijai adresēto Mārtiņa Lutera vēstuļu digitālu kopiju un izteica cerību, ka ar Reformācijas 500. gadadienu saistītās norises Latvijai un Vācijai pavērs jaunas sadarbības iespējas kultūrā un zinātnē. Savukārt Vācijas prezidents dāvināja krusta formā izvietotu monētu komplektu ar Mārtiņa Lutera dzīves ainām.

1940. gadā Rostokā dzimušais, teoloģiju studējušais un no 1965. līdz 1990. gadam par mācītāju Meklenburgas pavalsts evaņģēliski luteriskajā baznīcā kalpojošais mācītājs, kuru 2012. gadā ievēlēja Vācijas prezidenta amatā, Joahims Gauks, neplānotā un emocionālā pateicības runā teica: “Protams, ka cilvēks, kurš kara laikā dzimis Vācijā kara laikā un sirdī vienmēr bijis ļoti cieši saistīts ar Baltijas valstīm, tādā dienā kā šī, ir dziļi aizkustināts.

Es tagad nerunāju par sirsnīgo tikšanos, kuru pārdzīvoju šodien kopā ar citiem Baltijas valstu prezidentiem, bet par saviļņojumu un jūtām, kas mani pārņēma, ieejot šajā dievnamā un dzirdot, ka mana pilsēta Rostoka caur Marijas baznīcu ir ļoti saistīta ar šejieni. Un tad es domāju par to, kāda ir bijusi vāciešu un latviešu vēsture – vai tā vienmēr ir bijusi skaista? Es domāju par asinīm, par nesaprašanos, par vajāšanu: bija laiki, kad mēs tikām vajāti kopā, bija laiki, kad vācieši vajāja latviešus, bet tagad mēs atrodamies šeit, visi kopā, draugu vidū, un izjūtam vienādi dziļas jūtas. Es esmu gandarīts arī par to, ka šo, Eiropai svarīgo gadskārtu, mēs atzīmējam kopā ar brāļiem un māsām no katoļu baznīcas. Un arī par to, ka kopā ar Vācijas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem varam apmeklēt šo dievnamu.”

Vācijas prezidents sirsnīgi pateicās  baltvāciešiem, kuri, zaudējot savu dzimteni, nezaudēja saistību, apliecinot to ar visdažādākajām aktivitātēm: “Kad mēs kopā apskatījām Sv.Pētera baznīcu (prezidenta pavadonis šajā ekskursijā bija Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis – Red.) un es dzirdēju stāstu par baltvācu atbalstu dievnama altāra atjaunošanā, es varu izteikt tikai vislielāko cieņu, gandarījumu un pateicību.”

“Un noslēgumā es gribētu aicināt visus kopā brīnīties – ja nebūtu 1989. un 1990. gada, nezinu, varbūt es, kā Vācijas evaņģēliskās baznīcas mācītājs, būtu privāti atbraucis uz Rīgu. Ko es tajā brīdī būtu domājis? Vai es būtu skatījies, cik daudz dažādu vēsturisku lietu šeit ir? Vai arī raudzījies, kas mani izseko un mēģina kontrolēt? (Savu pretkomunistisko uzskatu dēļ, J.Gauks arī mācītāja karjeras laikā bija VDR drošības iestāžu uzmanības lokā. – Red.) Bet brīnumainā kārtā dzīvē ir izveidojusies tā, ka es šeit, jūsu vidū, esmu kā prezidents. Un tā jau dzīvē notiek, ka Dievs paceļ saulītē pazemotos un par to mēs  varam būt tikai bezgala pateicīgi un aizkustināti, pazemīgi pieņemt likteni un kopā apvienoties šajā brīnumā,”  tā savu uzrunu noslēdza Joahims Gauks.

Jāatzīmē, ka Vācijas prezidents Joahims Gauks savā pirmajā ārvalstu apmeklējumā 2013. gadā arī devās uz Baltijas valstīm. Latvijas apmeklējums viņam bija pēdējā valsts vizīte Eiropā, jo martā Gauka prezidentūras termiņš noslēdzas.

Tā kā Vācijas prezidenta Rīgas apmeklējums noritēja paaugstinātas drošības apstākļos, un arī Reformācijas laukuma atklāšana bija iekļauta prezidenta vizītes dienas kārtībā, šajā notikumā, diemžēl, nebija iespējams piedalīties visiem, kas to vēlējās.

Avots: www.lelb.lv