Visaugstisvētītajam Virsganam līdzkalpoja Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera klēriķi virspriesteris Andrejs Ērglis un priestermūks Jevtīhijs (Smirnovs); Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles klēriķis virspriesteris Artēmijs Kučinskis, Rīgas Jāņa Priekšteča baznīcas klēriķis hierodiakons Germans (Kartašovs), Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķis diakons Aleksandrs Akatovs, priesteris Sergijs Mihaļevičs. Klostera baznīcā lūdzās tā pārzine igumene Magdalēna (Polin), klostera māsas un Rīgas klostera draudzes locekļi.

Pēc rizas iesvētīšanas Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs vērsās pie igumenes, garīdzniekiem, ticīgajiem un klostera māsām ar sprediķi, veltītu šodien godināmajam Debesu Ķēniņienes tēlam. Savā sprediķī Visaugstisvētīais Valdnieks īpaši pateicās visiem ļaudīm, kuri aktīvi piedalījās līdzekļu vākšanā rizas izgatavošanai godājamai Dievmātes ikonai “Ātrā Palīdzētāja”.

Dievmātes ikona “Ātrā Palīdzētāja” gleznota svētajā Atona kalnā un uzdāvināta Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterim XX gadsimta sākumā. Laikam ritot, tā kļuva īpaši godājama pareizticīgo un Rīgas klostera svētceļnieku vidū. Jauno dārgmetāla vainagu ikonai 2016. gadā izgatavojuši Rīgas juveliermeistari par Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera draudzes locekļu ziedojumiem.  

Jauniesvētītajai rizai ir cata – elements apvērsta pusmēness formas veidā ar mākslinieciski izveidotām malām un dārgakmeņiem. Pusmēness kopš seniem laikiem bijis Bizantijas valsts zīme, un tikai pēc 1453. gada, kad Konstantinopoli ieņēma turki, šis kristiešu simbols kļuva par Osmaņu impērijas oficiālo simbolu. Pareizticīgajā Bizantijā cata simbolizēja cara caru. Cata piestiprinās pie ietvara ar saviem stūriem pie vainaga iekšējās lejas malas.

‍Avots: www.pareizticiba.lv