Rīgas Sāpju Dievmātes draudze aicina palīdzēt atjaunot dievnama ēku kompleksu

2016.gada 4.decembrī plkst. 15.00 Rīgas Sāpju Dievmātes draudze aicina uz labdarības koncertu „Mīlestības pieskāriens” Rīgā, Pils ielā 5. Visi ienākumi no labdarības koncerta tiks ziedoti Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas, kas ir arī kultūras pieminekļu – UNESCO pasaules mantojuma objekts, ēku kompleksa atjaunošanai.

Koncertā muzicēs: Rēzija Kalniņa un Kaspars Zemītis, bērnu ansamblis „Dzeguzēni”, LELB Gospeļu koris, Jēzus draudzes ansamblis, Dita Lūriņa-Egliena, Andris Daņiļenko, Jānis Paukštello, Varis Vētra, ansamblis „Prieks” un daudzi citi.

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca

Katoļticību uz mūsu zemi atnesa 12.gs. vācu misionāri. Pateicoties viņu neatlaidībai un dedzībai, katoļticība Latvijā nostiprinājās. Bet 16.gs. vācieši kļuva arī par nežēlīgas un ilgas katoļu vajāšanas sācējiem (1522-1720). Rīgā un Vidzemē tika atņemtas katoļiem visas baznīcas un izraidīti priesteri un mūki.

Tikai, kad Rīgu ieņēma krievu cars Pēteris I, katoļiem atļāva ārpus pilsētas mūriem uzcelt nelielu kapellu, kuru veltīja Sāpju  Dievmātes godam.  Tā 1730.g. franciskāņu tēva Ignata Čašinska vadībā sāka veidoties Rīgas katoļu draudze.

Katoļu stāvoklis ievērojami uzlabojās  ķeizarienes Katrīnas II laikā, kad viņa 1765.g. atļāva priestera Izidora Šmita vadībā jau novecojušās kapellas vietā uzcelt jaunu, un pie tam pilsētā blakus gubernatora pilij.

Bet ar Austrijas ķeizara Jāzepa II starpniecību katoļi no Katrīnas II panāca atļauju: koka kapellas vietā celt mūra baznīcu. Ziedojumus šim mērķim deva pats ķeizars Jāzeps II, Polijas karalis Stanislavs Poņatovskis un Krievijas troņmantinieks Pāvels I, kā arī paši Rīgas katoļi. Tā 1784.g. franciskāņu ordeņa tēva Jāņa Gendeļa vadībā tika likti šīs baznīcas pamati, un jau 1785.g. 28.jūlijā to iesvētīja bīskaps Jānis Beneslavskis. Blakus baznīcai uzcēla arī priesteru namu, kurā ierīkoja draudzes skolu.

Tā kā baznīca tika uzcelta uz aizbērtā pils aizsarggrāvja, ieliktie pamati izrādījās par vājiem. Dominikāņu klostera  priora Stefāna Kozlovska laikā 1850.g. baznīcu nācās pat kapitāli pārbūvēt  pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Jauno (tagad esošo) no Viļņas atvesto lielo altāri uzstādīja vecā torņa vietā, bet torni ar ieeju, liekot tam jaunus , stiprākus pamatus, uzbūvēja otrā galā.

Kanoniķa Franča Afanasjeva laikā ielika jaunu flīžu grīdu (1886), vecās sānu kapellas vietā uzcēla jaunu (1895) un iegādājās jaunas reģistru ērģeles (1898).

Nestabilās grunts dēļ nācās vēlreiz veikt pamatu nostiprināšanas darbus un likt jaunu grīdu, to draudze izdarīja 1975.g. prāvesta Zigfrīda Nagļa vadībā.

Veselu gadsimtu (1785-1885) Sāpju Dievmātes baznīca bija vienīgā katoļu baznīca Rīgā un Vidzemē. 1901.gadā draudzē bija reģistrēti 100000 draudzes locekļi.

Sāpju Dievmātes baznīca tika celta ne tikai vietējās tautas, bet arī ārzemnieku vajadzībām. Tajā uz dievkalpojumiem regulāri ieradās diplomātiun citi ārzemju viesi, to skaitā vairāku valstu vadītāji un pāvesta sūtnis arhibīskaps Ahilles Ratti, vēlākais pāvests Pijs XI.

Arī patreiz dievkalpojumi ikdienā notiek četrās valodās: latviešu, poļu, krievu un lietuviešu. Kā arī tūristu grupas organizē pašas savus dievkalpojumus dažādās pasaules valodās. Kad vasarā Itālijā bija tikko notikusi postoša zemestrīce, likās, ka itāļi būtu speciāli braukuši uz Sāpju Dievmātes baznīcu, jo dievkalpojumi itāliski notika tik pat kā katru dienu.

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca ir kultūras pieminekļu – UNESCO pasaules mantojuma objekts, kas iekļauj sevī: Valsts nozīmes  arhitektūru Sāpju Dievmātes ēku kompleksu (aizsardzības Nr.6596); Valsts nozīmes mākslas priekšmets - altāri (aizsardzības Nr.7321); Valsts nozīmes mākslas priekšmets - ērģeles (aizsardzības Nr.7322); Valsts nozīmes mākslas priekšmets – gleznu ,,Sv. Pētera glābšana’’ (aizsardzības Nr.7324); Valsts nozīmes mākslas priekšmets –gleznu ,,Sv.Marijas kronēšana’’ (aizsardzības Nr.7323); Valsts nozīmes pilsētbūvniecību – Rīgas pilsētas vēsturiskā  centra teritoriju (aizsardzības Nr. 7442).

Šajā gadā SIA ,,Arhitektoniskās izpētes grupa’’ veica Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas kompleksa arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Izpētes darbi ir apkopoti 3 sējumos, viens sējumu eksemplārs ir nodots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Paldies Valsts Kultūrkapitāla fondam, jo darbs tika izstrādāts ar fonda atbalstu.

Pēc SIA ,,Arhitektoniskās izpētes grupa’’ aptuvenajiem aprēķiniem, lai sakārtotu ēkas, ir nepieciešami 2 miljoni euro. Primārie darbi būtu ēku tehniskā stāvokļa nostiprināšana, arī jumts ir neiedomājami traģiskā stāvoklī. Pagājušajā gadā mēģinājām to salāpīt, bet tas nav iespējams. Darbus izpildīja pietiekoši profesionāli meistari ,,Barona jumti’’, bet aiztaisīja tikai milzīgos caurumus, jo sīko caurumu ir ļoti daudz un visus aizlāpīt nav iespējams, tādējādi  joprojām ēku tehniskais stāvoklis pasliktinās caurā jumta dēļ. Šiem lielajiem darbiem būtu nepieciešams liels finansējums. Draudzes baznīca ir mūsu otrās mājas un ir paredzēts, ka to uztur paši.

 Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes locekle Vita Ļuta

A‍vots: www.katedrale.lv