Baznīcu jaunumi
Aktuālie projekti
Latviešiem ārzemēs
Ziedot atjaunošanai
Uzraksti savu ideju
Realizētie projekti
Mūsu mērķi
Kontakti
Seko jaunumiem Twiterī!

 

Pabeigta Rīgas vecāko ērģeļu restaurācijas 1.kārta

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) piešķirtajam finansējumam Baznīcēku Atjaunošanas Fonda iesniegtajam projektam, ir uzsākta un pabeigta Rīgas Reformātu baznīcas ērģeļu restaurācijas pirmā kārta. Patīkamā ziņa ir tāda, ka arī otrās kārtas darbi turpināsies.

Patlaban Rīgas Reformātu baznīcas ērģeles vēl joprojām atrodas izjauktā stāvoklī un neskan, jo vairākkārt mainījušas savu atrašanās vietu, kā rezultātā piedzīvojušas gan bojājumus, gan detaļu zudumus. Taču ērģeļu restaurācijas speciālisti secinājuši, ka ir saglabājies pietiekams daudzums oriģinālo detaļu, lai varētu notikt instrumenta atjaunošana.

Ērģeļu restaurācija plānota vairākos posmos. Par Valsts Kultūrkapitāla Fonda (VKKF) piešķirtajiem līdzekļiem tika uzsākts ērģeļu izpētes darbs, veikta esošo detaļu sašķirošana un uzskaite, kā arī plauktu izbūve drošai detaļu uzglabāšanai. Darbus veica IK „Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca” ērģeļu eksperta Mikus Dzenīša vadībā. Pirmā posma darbus uzsāka 2010.gada nogalē un pabeidza 2011.gada pirmajā ceturksnī.

Uzziņai: Johans Frīdrihs Šulce (Johann Friedrich Schulze, 1793-1858) 1848.gadā Latvijas teritorijā uzbūvēja divas ērģeles: Reformātu baznīcā Rīgā un Sv.Trīsvienības baznīcā Jelgavā. Līdz mūsu dienām, kaut arī izjauktā stāvoklī, ir saglabājies tikai Reformātu baznīcas instruments. No visām viņa vairāk kā 100 būvētajām ērģelēm visā pasaulē saglabājušās ap 20, bet Rīgas instruments reģistru skaita ziņā ir trešais lielākais. Tieši J.F.Šulce bija viens no pirmajiem, kura radītie instrumenti radikāli iezīmēja jauna virziena – tā saucamā romantiskā stila ērģeļu izveidošanos.  Šis stils noturīgi dominēja līdz pat 20.gs. 30.-tajiem gadiem un šī stila instrumentiem savu mūziku rakstīja tādi romantiskās mūzikas dižgari kā F.Mendelszons, J.Brāmss, F.Lists u.c.

 

 
Lapa atjaunota 21. Nov., sadaļā "Baznīcu jaunumi"

Copyright © 2009 Baznīcēku Atjaunošanas Fonds; MB Studija »